Lai arii esmu viirishkiigs savaa buutiibaa, shis buus lirisks ieraksts, jo viens otru nenoliedz.
Iisteniibaa tur, ap Shibuju, starp Dogenzaku, Yoyogi un Harajuku maakslinieku pilnaam ielaam sleepjas tas, ko daudzi ierauga uzreiz un kjerot tas izsliid no rokaam un paliek tikai taa netiiraa sajuuta, kad ieej miilas hotelja dushaa kur ir dzhakuzii, visaadi dushas piederumi un dvielji un sazin cik cilveeku tur ir pavadiijushi divvientuliibu, nav skaidrs kursh par maksu, kursh veeleeshanaas peec un kuram kaadas sajuutas, un arii kad izej no hotelja, sajuuta ir soso netiira. To sajuutu, kad tavas basaas kaajas apstaajas uz permanenti mitraas ofuro griidas un itkaa savienojas ar priehstechu tuukstoshiem, kas ir pavadiijushi naktis miilas hoteljos, ir gruuti aizmirst. Bet starp citu, ejot pa miilas hotelju kvartaaliem agri no riita tur dziivesprieka un gaismas ir vairaak nekaa jebkur citur apkaartnee. Kas to lai zin, vai miilnieku paariishi kas ir miileejushies visu nakti un tagad miegaini iet uz metro pusi to izstaro, vai neparastais tukshums Shibuyas ielaas kursh tur ir tikai ap to laiku, vai arii saule, kas iespiid no riita tieshi taa, ka paceljas virs 109 universaalveikala un izskjiist pa Dogenzakas un Shibuyas ielaam taa, ka apgaismo ikkatru stuuriiti.
Taa burviiba ir jaamaak ieraudziit un ja kaads meklee skaistumu tad tas ir jaaredz taapat kaa jebkursh Japaanas riits, kad pat muuzhiigi sasviidushie un taadi kaa ar elljas kaartu paarklaatie jau padziivojushi salariimeni izskataas labi un gribaas dziivot to redzot. Liekot veel lirikas devu klaat - vissmukaak ir, kad vilcienaa ir salariimeni un jaunas meitenes, saule atspiid meitenju aciis un izskjiistot apgaismo muuzhiigi nogurusho salariimenu uzvalkus.
Lai cik buutu skaisti, nedriikst staaveet uz vietas, jaameklee un jaakustaas dziljaak.
Nesen atklaaju sev to, kas ir starp Omotesando un Kitasando. Veel neesmu to sapratis liidz galam, bet potenciaals ir kolosaals. Briivdienaas atkal ieshu ar fotoaparaatu.