Ko lai veel taadu ieraksta.
Es ilgi gribeeju lai saakas lietus sezona un taa ir saakusies. Un nebeidzas; peec meenesha jau laiks naakamajai.

Un veel, kaads nu es buushu morra ja neierakstiishu par sievieteem. Nav jau taa ka esmu traks gar sievieteem bet visi taa domaa, taapeec man nav nekas pretii arii uztureet to stereotipu.

Man ir labaakais draugs un vinjai ir 35 gadi un un un es nezinu kaapeec mees neesam paaris. Man nekad neienaaca praataa pateikt "ei, davai buusim paaris".
Bet mees visur esam kopaa, sadevushies rokaas un visur kopaa ir tas, ko japaanji sauc par "tanoshii". Jautri nav paaraak preciizs vaards. Driizaak aizraujoshi.

Vienreiz vinja vienos naktii atnaaca pie manis ciemos jo bija piedzeerusies un gribeejaas parunaat un man neatlika nekas kaa noguldiit vinju guleet un no riita barot ar picu un diezgan sliktu kafiju.

Vienu vakaru vinja kaadu stundu man pa telefonu staastiija ka es vispaar esmu principaa suudiigs kaa viirietis, jo nav otokorashii un punkts, taapeec man nav meitenes.

Naakamajaa dienaa vinja tupeeja celjmalaa pie haiveja izejas un turpat vai raudaaja, jo netiek maajaas, bet es vinju tureeju aiz pleciem, teicu lai uzticas man un vedu liidz maajaam.

Man liekas, ka buus vinju jaaaizved liidz Azabu.

Man liekas ka shii draudziiba turpinaasies tikai tik ilgi, cik ilgi mees buusim relatiivi vientulji un jo taalaak jo mazaak vientulji mees esam. Katrs pats pa sevi mazaak vientulsh.