Kawasaki ir nedaudz proletaariska pilseeta - daudz ruupniicu, maaksliigo salu un taa taalaak, bet kaa parasti Japaanaa sirds sleepjas tur, kur uz to neskaties.
Pilseetas ziemeljos atrodas paliels kalns kas ir apaudzis ar mezhu. Uz taa kalna ir botaniskais daarzs, seno maaju briivdabas muzejs, iirisu ziedu upes, tornis ar chuuskaam, neskaitaamas ejas un takas... bet pashaa dzilumaa atrodas kas taads, par ko ir veerts pastaastiit. Zem kalna, kura virsotnee staav milziiga astonjkaajim liidziiga cilveeka skulptuura ar lokatoru pieree un pa kura nogaazeem tek uudens ar uudenskritumiem, atrodas Okamoto Taro muzejs. Jaa, gluzhi zem zemes.
Taa vieta ir tieshaam fantastiska. Gaisma naak caur gaismas akaam no augshas, klusums ir taads, ka dzirdi savu elpu un celjabiedrenes sirdi, nav nevienas istabas kurai buutu taisnstuura forma, griesti visur tumshi un jo dziljaak jo vairaak jociigu skanju. Iisteniibaa, absoluuti sireaala vieta.
Okamoto Taro ir maakslinieks, dziivoja vienaa laikaa ar Pikaso un shis-tas vinjiem ir kopiigs. Turpat ir arii Okamoto Chiezo izstaade. Ar Chiezo gleznaam ir izrotaata Amsterdamas lidosta.
Godiigi sakot, Okamoto Taro mani iespaidoja visdziljaak un vispozitiivaak no taa laika avangarda maaksliniekiem.
Nevar uzreiz saprast kaapeec tas muzejs ir pasleepts tik dzilji. Laikam jau tur ir sava doma - atrodi to pats un Lielaa Maaksla buus sirdii uz muuzhu.