Vakar skatījos ķīnešu filmu.
Vispār man nepatīk filmas, jo baigi ātri apnīk skatīties, īlens vienā no ķermeņa daļām liek kustēties, lai arī cik tā filma būtu laba. Protams ka gadās ka ir arī savādāk. Vienreiz skatījos Ļitvinovas filmu "Boginja" - šitā bij super.
Vakar kaukā tā sanāca paskatīties honkongas filmu... Nu, tiem austrumniekiem noteikti ir kas tāds, kas liek īlenam nomierināties un to filmu tomēr noskatīties līdz galam.

Un, jā, ja jau par to ir runa. Senseja mūs dresē - liek izrunāt visādas mēli saistošas (tiešajā nozīmē) lietas, piemēram - あたたかかった. Bet tiešām interesanti ir tas, ka liek tā tekoši izrunāt nenormāli garus skaitļus un rēķināt japāņu valodā. Pēc pēdējās stundas man likās ka esmu japānis - galvā mudžēja visādi seni, hjaku un pārējie mani, kas veidoja nenormālas kombinācijas un lika justies japāniski.