Kad es guļu savā Japānas dzīvokļa futonā pirms iemigšanas man vienmēr parādās sajūta ka es piepaceļos virs futona, pagriežos ar galvu nu... teiksim, uz dienvidiem un tā visu nakti guļu. Un kad pamostos tad man vienmēr ir nedaudz jāpadomā lai saprastu uz kuru īsti pusi man ir galva.
Kad gulēju gultā drauga mājā Krievijā, tad neatcerējs gluži neko, bet pamostoties ilgi domāju kur es esmu un ko es tādu sasapņoju, ka pamodos šeit, nevis tur, kur vajadzētu.