Es nedomāju, ka sievietēm un vīriešiem jābūt vienlīdzīgiem sabiedrībā un uzskatu, ka cīņa par dzimumu vienlīdzību ir vienkārši pieres šauruma pazīme. Pasaulē un it īpaši cilvēku attiecībās ir daudz vairāk dimensiju, vairāk nekā viena, bet sarunas par dzimumu vienlīdzību notiek vienā dimensijā - tie, redz, atrodas augstāk un tās zemāk. Tā nav. Ja skatās nevis vertikālajā plaknē, kur nav nekā izņemot zemāk un augstāk, bet trīs plaknēs uzreiz, tad bilde mainās, nav vairs ne apakšas, ne lejas, ne priekšas, ne aizmugures. Un tas, ka divi punkti atrodas dažādās vietās nemaz nemaina to saiti, kas ir starp viņiem. Katra punkta pozīcijai ir savas priekšrocības un savi mīnusi, bet neviens nav izdevīgākā pozīcijā. Viss ir relatīvs. Vīrietim ir vīrieša loma, sievietei - sievietes loma. Tas nav jānolīdzina, daba to ir harmoniski izveidojusi.
Un, beigās - ja sievietes būtu pilnīgi tādas pašas kā vīrieši, tikai ar fizioloģisku atšķirību, man nebūtu nekādu problēmu mīlēt vīrieti, jo abi dzimumi būtu baudāmi vienādi.
Līdzenumos nav skaistuma.