Runa jau neiet par pišanos. Es vispār tā domāju, ka ja kāds iepatīkas, tad nevaig nejēgā tam cilvēkam pudrīt smadzenes, ja nevari reāli dot pretī savu siltumu. Nu, ķipa, precējies vai vēl kaukā.
tipa nedrīkst sarunāties ar citiem vīriešiem, ar viņiem ierēkt, iet pusdienās u.tml? jo es jau nevaru zināt, ko viņš tur uzskata par flirtēšanu un smadzeņu pudrīšanu
kas ir acīmredzams mājiens? man liekas cilvēks pats redz flirtēšanu vai mājienu, nevis kāds to tiešām dara.
jo piemēram man māsa pasaka, ka šorīt es biju poliklīnikā, kur aizdomīgi smaidīju, skatoties uz viņas kolēģi (to redzēja kolēģis un pateica māsai), bet es tikai atceros, ka biju poliklīnikā, un tur bija viss tik drūmi, ka es gandrīz izvēmos un nekādu māsas kolēģi neredzēju, nemaz nezinu kā izskatās māsas kolēģis.
vai piemēram kolēģis pielejās un saka, ka es viņu gribu, jo tā un šitā tad un tad uzvedos O_O bet tas kolēģis ir resns un nesmuks un uz viņu skatīties vispār nespēju
un vispār sieviete nav tā, kurai jādomā un jāuztraucās, vai kāds nepadomā, ka viņa flirtē vai ne tā uzvedās, vai ir tāda vai šitāda. jādomā taču ir vīrietim.