"Carpe diem" teica tā sieviete (es tomēr gribētu uzrakstīt "cilvēks", jo dzimumam te ir vismazākā nozīme), kad es atnesu kristāla gliemezi. "Tāda pieredze arī ir vērtīga, kad Jūs atgiezīsities, viss būs pavisam citāds" - piebilda viņa vēlāk. Es mēgjināju iebilst, pasakot: "Bet, man bail, ka...". "Nav jābaidās, carpe diem" - atkārtoja viņa.

Šodien pirmā rudens diena. Vēl vakar stāstīju Ventam par jūru, kura tur jau ir tumšzila un sniegbaltām putām, bet šeit vēl joprojām mirdz zaļganzilos toņos un vilina sevī iekšā, bet šorīt, izejot kāpņutelpas balkonā, ieraudzīju tās putas un auksto, tumšzilo krāsu. Man patīk rudens vējš.
Otrā diena pēc atvaļinājuma, ir laiks ciboties un skaipoties. Sēžu pie aizmūrēta loga, blakus smaržo vaniļas kafijas krējums.

Biškiņ humors :)

"Tas vīrieša cilvēku par runā. Šis vīrieša cilvēks ir sievietes bērns patīk, meitene gan negrib, meitene šis vīrieša cilvēks nepatikt, negibēt. Bet dvēselē ienākt. Tomēr meitene cita sievietes cilvēks patikt gribēt. Vīrieša cilvēks arī šo sievietes cilvēks gribēt. Šis sievietes cilvēks kuru patīk nesaprast, pēc visa sievietes bērns no aizgāja prom."

Tā ir, ja tulko burtiski jp->lv :)