Pieticīgajā japānā visi tie pupi, dibeni un tt ir tikpat dabiski, cik kāju pirksti, mati un elkoņi. Nē, tiešām, nesanāk redzēt tik daudz dibenu, cik eiropā, jo tas neskaitās forši un neparasti, bet dzīvojot noteiktā sabiedrībā, sāc pieņemt tās sabiedrības domāšanu pat to negribot un tad tie dibeni vairs netiek uztverti kā erotika, bet tikai un vienīgi kā ķermeņa daļa. Skaista ķermeņa daļa, pieņemsim.
Nu vot, šodien iepazinos ar sievieti, kura pat sarunāja randiņu, aizmirstot laiku un dienu, bet tas nav svarīgi. Un man ir tā jocīgā sajūta, kad erotisko jūtu pret sievieti nav. Nu, nav tas trakais excitements, taureņi vēderā un jocīgais apziņas aptumsums. Nav. Bet man pilnīgi noteikti gribētos vienkārši skatīties un runāt, un tas sagādātu vislielāko baudu. Šķiet, ka tagad saprotu japāņu geišu klientus labāk, nekā līdz šim.