| Dziivoju Sony laikaa, diennakts ir plastiska. Vakar dienas garums, piemeeram, bija 22 stundas, bet nakts ilga no pus 6 liidz 11:30. Goda vaards, nekad liidz shim neesmu miileejis Tokiju tik stipri. Un Shinkanseniem ir pavisam cita jeega - tie taadi kaa absoluutas briiviibas laucinji, tur var guleet, skatiities pa logu uz juuru un teejas laukiem un dziive skjiet skaista. Kaadaa riitaa, goda vaards, neatceros pirms cik dienaam, braucu riita shinkansenaa, pilniigi visi vagonaa guleeja, ienaaca snacku, bento un dzeerienu tirgotaaja, kaa parasti paklaniijaas, pateica *Chiisai onigiri, tsumetai oocha*, paskatiijaas apkaart, pabrauca kaadu gabalinju uz priekshu, un tad jau chukstus atkaartoja to pashu, lai nevienu nepamodinaatu. Atveeru acis, paskatiijos, paardeveeja pasmaidiija, chukstus atvadiijaas un aizgaaja. Dazhreiz naktii mees seezham uz solinjiem pie baseina, kur uudens ir tik silts, pilniigi siltaaks par gaisu, iekshaa peld brangas karpas un nezkaapeec vienmeer darbojas struuklakas. Bet ja iziet uz ielas dienaa, tad saule apsvilina aadu tai pashaa momentaa. Paldies muusu priekshtechiem, kam, laikam, bija dzeltena aada, jo vismaz man nekas un nekad neapdeg, ir tikai smuks, vaajsh iedegums. Aa, jaa, Tokija palikusi tik smuka, es tur biju briivdienaas - uz ielaam viskaukur ziedi un koki un cilveeki staigaa, sagjeerbushies yuukataas. |
uj, atcerējos vidusskolas laiku agro vilcienu 6.24. visi iekāpj, klusi-klusītiņām sameklē sev vietiņu un tad čuč līdz kādai pieturai, kur sāk mosties un "pucēties" uz darba dienu.
šajos vilcienos parasti arī gaismas bij ieslēgtas tikai tik daudz, lai redz, kur kādu vietiņu atrast un nesagāžas kādam virsū.
tāda interesanta tā vilcienu pasaule.