Cenšoties atcerēties kāda ir diena un kas vispār notiek, sapratu, ka nevaru. Manas dienas bija tik līdzīgas viena otrai - no rīta ceļoties lamājos pats uz sevi, ka vēlu, tad braucu pazemē uz darbu, tad strādāju un neko vairāk, tad vakarā braucu uz mājām tai pašā pazemē un vēl ar velosipēdu. Tad man kāds zvanīja un stāstīja cik esmu slikts.
Šodien neviens nezvana, tāpēc diena ir neparasta.
Kaut kas ir jāmaina, jopt.