Un vēl es runāju ar kolēģi, kurš man pavisam naivi stāstīja par to, kā viņa sieva nesvin viņa dzimšanas dienu. Viņa seja bija tāda kā parasti - sarkastiski smaidīga, bet acīs izmisums, to jau viņš nemācēja paslēpt. Redzēju visu to traģēdiju, kas notiek viņa dzīvē, viņa "内", kur neviens normāls japānis iekšā nelaidīs.
Ar tām japāņu acīm ir tā, ka viņas, manuprāt, runā daudz vairāk nekā eiropiešu ones.