Man ir nedaudz jāsakārto domas un cibā es toč neko rakstīt negribu, bet kāda jēga skaistajam, ja nevari ar to dalīties.

Yokohama.
Jāsāk, laikam, ar Yokohama pilsētu. Šodien es labi izpētīju šo vietu. Tie, kas bija Vladivostokā, var vienkārši iedomāties ideālu Vladivostoku - tikpat kalnainu, ar šaurām un platām ielām, tikpat aziātiski raibu, pie jūras, vējainu, bet tīru, klusu un japāņiem un ķīniešiem iekšā. Tā ir Yokohama. Patiesi jauka pilsēta.

Oomiya.
Otrais, kas īstenībā ir pirmais, ir tas, ka es tiku ielūgts apmeklēt "džeza džemu", kur itkā esot bijuši neprofesionāli un tā... Bet nu, jūs jau zināt tos japāņus, viņi saka ka neko nemāk, tai laikā, kad māk labāk par jebkuru citu. Džems notika šaurā kafejnīcā ar studijas sienām, Saitamas pilsētā Oomiya, kas izrādījās negaidīti liela pilsēta; Iekšā bija, ja neskaita muzikantus, tikai kādi 10-15 apmeklētāji plus divi apkalpes cilvēki. Nu, kā lai to pasaka precīzāk... Es nekad un nekur līdz šim neesmu dzirdējis tik izjustu, tik tīru un skaistu džezu, tik lieliski uzštellētu skaņu, ka nebija ne mazākā trokšņa, tikai mūzika.
Vokāliste, kas ir arģentīniete no Āfrikas, pateica "take your beautiful time, you have few days only", jo viņa redzēja visu, kas notika.

Kas notika?
Es nezinu, bet tas ir aizgājis pārāk tālu, lai apstātos. Es cenšos aizmirst par visām redzētām filmām un lasītām grāmatām, jo savādāk tas būs stāsta vērts, kā tai filmā, ja nekļūdos "before sunrise", jo viss ir viens vienā. Ā, atkal filma...