| Ginzā dažreiz aizbēgu uz priekšu, lai paliktu vientulībā. Savādāk nesanāk vērošana. Jā, un leģendārā Ginza ļoti patika. Ne jau sava greznuma dēļ, bet tamdēļ arī, tur bija kkāds tāds gars, ka varēja iztēloties pilnīgi jebko, daudz klusu un skaļu ielu, tumšu un gaišu nostūru, tur ir viss. Noteikti jāaizbrauc turp vēlreiz, bet vienam pašam vai kopā ar japāņcilvēku.
Rīt braukšu uz Nagoja. Cerams, ka tur būs labi. |