Ok, ierakstīšu ko sakarīgu un katram saprotamu un iešu gulēt.
Uzrakstīšu par to, cik ļoti man patīk iet no rīta uz staciju. Es eju pa kreiso ielas pusi, jo pa labo iet skolēnu pūļi. Visi tik vienādi ģērbušies, bļaustās, visi smuki un labi. Jā, katru rītu priecājos par to, ka, redz, es eju pa ielu tikai uzvalka kostīmā un ir decembris un ir silti. Tomēr šeit man kaukā patīk tas siltums.
Katru rītu spīd saule un iespīd tieši tais šaurajās šķērsieliņās, kuras patasti vienmēr ir krēslā. Visi cilvēki iet, visi kā viens miegaini un es viņus labi saprotu un eju arī, austošās saules zemes rīta saule glāsta mūs visus.
Katru rītu ieskatos Italian Tomato kafejnīcā, arī Starbakā, es jau tos nosaukumus visus neatceros. Tur sēž daži tikpat miegaini cilvēki, dzer rīta kafiju, pīpē rīta cigareti. Daži šķirsta manga, daži skatās pa logu.
Vilcienā visi guļ. Tas ir normāli, es arī tā iemācījos, jo savādāk atnāc uz darbu un snauduļo, bet tas nemaz nav pieļaujami. Un liet sev iekšā kārtējo genkī dzērienu devu nav veselīgi.

Rīt no rīta es gribu nopirkt divas Dars Truffe šokolādes paciņas. Vienu ēst darbavietā, otru kādam uzdāvināt. Tas būs skaisti.

Ar labu nakti. :*