Kravājos... Dažreiz, savācot kādu kārtējo "lielo" mantu, kura ir jāpārdod, jo nekur citur nav kur likt, kas ir to iepriekšējo mājīgo māju atribūts, uznāk atiņas un domas, ka, varbūt, atstāt to visu? Bet kā vārdā?.. Jādzīvo tālāk, kas bijis, tas izbijis.

Pavēroju savus interneta patēriņa logus kopš jūlija, savas bildes kopš jūlija un konstatēju, ka esmu dziļā depresijā. Bet nemaz to nejūtu, principā. Ja nebūtu vērojis, nemaz nedomātu par to. Ar katru mēnesi situācija kļūst arvien labāka, though.