Trīs stundas no vietas staigājām ar senseju pa pilsētu un gar jūras krastu, viņa stāstīja par japāņu estētikas pamatprincipiem, par to, kāpēc tējas namiņiem ir mazas durtiņas, par sjogunātu, par Ēdõ un Nara, par seno sintõ un budismu.
Vakarā es viņu pavadīju līdz nama durvīm un liku pavadīt vakaru pie svecēm un vannā divatā ar vīru. Ja ņem vērā to, ka viņa šobrīd nav onlainā, tad novēlējums ir piepildīts un viss ir kārtībā.

Gaiss smird, smogs pat nelaiž saules starus cauri un pēc pastaigas pa pilsētu man sāp galva.

Un vēl es atkal gatavoju sev normālas vakariņas un tagad ēdu šokolādi :)