Pēdējā laikā ļoti bieži galvā ienāk doma, ka šejiene mani dzen prom, burtiski saka: vācies, vācies no šejienes, uz Latviju, uz Japānu, jebkur. Japāna tā smuki aplūst, kaut gan man visi sola ka tomēr nodarbe būs ja ne Sapporo, tad Tokijā, es neticu. Cik var ticēt tukšumam, galu galā. Jebkurā gadījumā, vēl ir laiks.

Lēmums ir pieņemts, draugi, es atgriežos.

Ne šodien, ne rīt, bet sāku darboties uz to pusi.
Kad būs pirmā iespēja, sēdīšos lidmašīnā/vilcienā un teikšu bāi-bāi.
Protams, gribās vēl ieelpot vietējo ar gudrību un spēku piepildīto gaisu, jo šķiet ka Latvijā tāds nebūs. Bet man vienalga, šeit nav tā vieta, kur ir vērts palikt vēl ilgāk.
Un jā, paldies par atbalstu. :)