Šugā faiv
 
27.-Okt-2007 03:16 pm
Pēdējā laikā ļoti bieži galvā ienāk doma, ka šejiene mani dzen prom, burtiski saka: vācies, vācies no šejienes, uz Latviju, uz Japānu, jebkur. Japāna tā smuki aplūst, kaut gan man visi sola ka tomēr nodarbe būs ja ne Sapporo, tad Tokijā, es neticu. Cik var ticēt tukšumam, galu galā. Jebkurā gadījumā, vēl ir laiks.

Lēmums ir pieņemts, draugi, es atgriežos.

Ne šodien, ne rīt, bet sāku darboties uz to pusi.
Kad būs pirmā iespēja, sēdīšos lidmašīnā/vilcienā un teikšu bāi-bāi.
Protams, gribās vēl ieelpot vietējo ar gudrību un spēku piepildīto gaisu, jo šķiet ka Latvijā tāds nebūs. Bet man vienalga, šeit nav tā vieta, kur ir vērts palikt vēl ilgāk.
Un jā, paldies par atbalstu. :)
Comments 
27.-Okt-2007 09:33 am
mazliet ķecerīgs jautājums- vai tā nav bēgšana?
Man patika teiciens, ka nav jēgas mainīt valsti, kontinentu utt., ja ar to reizē nemainās dzīves kvalitāte.
Tad nu izriet jautājums- kas būs savādāk šeit? Kas netraucēs no tā, kas ir tagad?
27.-Okt-2007 11:17 am
Man viss ir baigi vienkārši - es negribu lai mani bērni, kad tādi būs, aug Krievijā. Un punkts. Arī pašam veselīgāk būs dzīvot ārpus. Plus: es nekad nebiju plānojis palikt te uz mūžu.
27.-Okt-2007 07:15 pm
šitais mani pārleicina. vienīgais- cik ļoti Tu jau esi aizvēris durvis un pateicis, ka tas, kas bija- BIJA. Cik viegli vai grūti ir samierināties un sākt priecāties par savu neparasto un unikālo pieredzi. Mēs jau tikai siekalojamies un domājam, kā būtu, ja būtu. Tu sadūšojies un darīji.
27.-Okt-2007 11:35 am
lol gudriniece
27.-Okt-2007 07:12 pm
nu nav tik ļauni, nelien laukā pa visām spraugām šitā gudrība.
This page was loaded Dec 22. 2025, 5:28 pm GMT.