Uz ielas joprojām snieg un putina, sniegs kūst, jo ir biškiņ virs nulles, elektrība dažreiz mirgo un mans dators rebõtojas. Tā es trenēju savu izturību pret niknumu. Īstenībā ir ļoti skaisti - koki vēl joprojām stāv zaļi un dzelteni un tagad tie lokās zem sniega. Gāju pa ielu, klausījos skaņās un skatījos apkārt.

Centrālapkure nav pieslēgta, jo ir par agru, istabā pūš vējš, goda vārds. Un ir ļoti auksts. Principā, man ir pofig uz aukstumu, kamēr esmu nomodā, vienīgais ka ir tā biškiņ neomulīgi iet gulēt zinot, ka līdz rītam istaba kļūs pavisam auksta. Tagad to kurina dators ar saviem ventilatoriem un arī es ar elpu, jā.
Mācos dzīvot Sapporo, jo tur mūsu mājā centrālapkures nav vispār.
Dzeru tēju ar krustnagliņām. Tā silda.

Rīt senseja ar vīru ielūdza uz karē raisu. Bet pirms tam esmu izdomājis iziet pastaigāt ar fotoaparātu.