ASINSBALSS - pārītis piezīmju

1.
Atziņa, ko ieguvu pagājušonakt, traucoties (nu, patiešām traucoties) tajā baltajā vāģī pa Tallinas šosejas naksnīgo, rijīgo mēli: es perfekti zinu, kas man patīk - kādas vietas, lietas un cilvēki. Un pēdējā sastāvdaļa šajā kokteilī ir visbūtiskākā. Bez tās dzira nav lietojama. Šajā ziņā man ir augstas prasības.

2.
Šodien padevās diezgan karsta diskusija ar kādu cilvēku par 9/11. Es mēģināju viņam piedāvāt 'alternatīvo versiju' par notikumiem - par to, kurš vainīgs, par to, kāpēc utt. Man bija fakti. Man bija viedoklis. Man bija arī jāuzklausa šī cilvēka pārliecība par to, ka patiesībā tā informācija, kurai es 'ticot' esot brainwash for the masses. (i mean - wtf?-)
Un es aizdomājos. Johaidī, bet cilvēki tik tiešām ne tikai tic tam, ko viņiem saka politiķi un atkārto mediji. Viņi - liela daļa viņu - turklāt vēl atsakās uzklausīt jebkādu alternatīvu viedokli. Par jebko.
Un es aizdomājos. Jā, man ir mans fucking viedoklis. Jā, man reizēm ir nepārvarama vēlme ar to padalīties (ar šo kaiti es cīnos), bet - 'cmon - kā var pateikt, ka man ir izksalotas smadzenes, jo es neticu politikai? Kā var pateikt, ka es nezinu par ko runāju tikai tāpēc, ka es piedāvāju citu (turklāt pierādījumu ziņā daudz pārliecinošāku) versiju?
Ko es esmu palaidusi garām?