pusčetros naktī iegūta atziņa
« previous entry | next entry »
26.. Mar, 2007 | 11:35
"Sapņi - zīmīgi. Var dot mājienu par to, kāda ir jūsu patiesā misija dzīvē, par to, kas jums jādara. Iespējams sapratīsiet, kāda uzdevuma vārdā esat nākuši pasaulē." - tā mums par pagājušo nakti apgalvo Mēness horoskopa sastādītāji. Un tāpēc jo dīvaināk ir pamosties pusčetros naktī ar sāpošu galvu un seju spilvenā tajā pārāk karstajā un mēnesgaismas pielietajā istabā (man joprojam nav aizkaru!), lai saprastu - tas tikko redzētais sapnis taču ir tik nežēlīgi daudzām patiesām atziņām pilns, ka zemapziņai neklausīt vienkārši nedrīkst. (Bet ja vien es zinātu - kā man tagad būt?) Sāk atkārtoties kādu laiku sapņos neredzētas darbības un vietas. Kaut kas nāk atpakaļ. Mana Zemapziņa ar mani runā. Un es zinu, ka Viņai ir taisnība. Ir.
* * *
from: almighty_j
date: 26.. Mar, 2007 - 18:21
links
Un tā tas notiek teju vienmēr. Pilnīgi bezjēdzīgi sapņu bojeviki, šausmes, utml. Pāris reižu esmu apzināti mēģinājis pamest ķermeni, ievērojot visas instrukcijas, bet tur laikam zināms laiks trenējoties jāpavada. Man neizdevās, lai arī sajūtas bija visai interesantas.
Taču vismaz mani sapņi visbiežāk ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka tieši šis 'starpstāvoklis' ir īstais stāvoklis, kad 'dzelzis' ir izslēgts un var iziet, izvēdināt galvu, tēlaini izsakoties..
Sapnim kā tādam nekad neesmu uzticējies.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
* * *
from: morphine
date: 26.. Mar, 2007 - 19:21
links
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
* * *
from: almighty_j
date: 27.. Mar, 2007 - 08:32
links
Atbildēt | Iepriekšējais