ASINSBALSS - tikai retorika, baby

Kāpēc reizēm rodas tā nepareizi pareizā sajūta, ka pazīsti it kā pilnīgi svešu cilvēku? Kāpēc reizēm liekas, ka tuvs cilvēks ir patiesībā tik tāls un nezināms? Tas ir kā skatīties uz savām rokām un domāt, ka tās pieder kādam citam. Tā ir neiroze. Es nevaru/ negribu visu norakstīt uz laikmetu un cilvēka apjautu par absolūto vientulību pasaulē. Un tiekšanos pēc vientulības nomākšanas/ noslāpēšanas.
Kāpēc izvēlamies neiesaistīties?
Manī vēl dzīvo ideālists. Dažās jomās. Bet citās viņš ir miris.

PS: vai tikai man visu laiku liekas, ka virsrakstā stāv rakstīts "tikai erotika, baby"??