ASINSBALSS - pavasaris sāk runāt

Visas tās lietas, par ko es nekļuvu, kad pieaugu un neapzināti, bet laikam tomēr pati izvēlējos neuzlikt sev zīmogu un nekļūt ne par ko konkrētu - visas tās lietas jau nekur nepazūd. Lien tomēr laukā, atgādina par sevi, interesē. Visas tās lietas arī neļauj aizmigt un iesūnot; dzen uz tālāku sevis izpēti un attīstību. Jo tā pa īstam jau par vēlu nav. Un visu jau mēs darām savai pašizaugsmei, savai attīstībai, nevis tam zīmogam, kas tur mūs pie zemes. Varbūt es tā arī nekad nekļūšu par izcilu speciālistu/ meistaru kādā vienā jomā, bet varbūt tieši tāpēc es taču varu izmēģināt pa drusciņai no visa. Eksperimentēt. Vērot. Mācīties.

Pilna galva idejām, bet, kā jau ar visu manā dzīvē - tiklīdz izteiktu vārdos, tā tālāk par vārdiem arī netiktu. Kosmosam nepatīk plātīšanās pirms laika. Arī tad, ja runa ir par diezgan vienkāršām lietām. Kā šajā gadījumā.