ASINSBALSS - par apņēmību

Man liekas, ka viens no iemesliem, kāpēc parasti visas apņemšanās kaut kur pazūd jau pēc kādas nedēļas (plus/ mīnus), ir šāds: pie visa vainīgs ir pats vārds "apņemšanās". Vārda skanējumu ir sabojājusi tā nozīme. Šis vārds uzliek pākāk lielu atbildību, rada lieku stresu. Kad cilvēks saka "es apņemos turpmāk to un to", viņa smadzenes dzird sevi sakām "es vairs nekad, nekad mūžā nedarīšu to un to". Un bieži apņemšanās ir saistītas ar kādu lietu, kas patīk, kas sagādā prieku. Un tad visi "es apņemos no rītdienas neēst šokolādi, vienmēr smaidīt vai vakaros iet paskriet (lasīt = nebūt slinks)" pārvēršās par šausminošiem "es vairs nekad, nekad mūžā nedrīkstēšu ēst šokolādi, būt nīgrs vai vakarā pasēdēt pie tēvē un palaiskoties". Un tieši šī skanējuma dēļ tās apņemšanās tik viegli izčib. Un tieši tāpēc varbūt nekaitētu šo vārdu nelietot - lai nenestu līdzi tā 'smagumu'. Ā, un vēl - visu pēc principa one day at a time.
Nu, vismaz tāda ir mana šīvakara nejēdzīgā teorija. Aj, bs. Arlabunakti.