ASINSBALSS - laiks kino atskaitei

Notre Dame De Paris - jauka, emocionāla retro filma. Spilgta un krāsaina. Klasika. 5 balles no 5.

Drugstore Cowboy - noskaņa mazliet līdzīga kā My Own Private Idaho. Smuks stāsts par narkotikām septiņdesmitajos. Istenībā ļoti patika. 5 no 5.

I'm Not There - patika forma. Patika, ka vairāki aktieri tēlo viena cilvēka dažādas šķautnes. Patika spēle ar krāsaino/ melnbalto kino. Un ļoti patika Keita Blānšeta un Hīts Ledžers. 4 no 5.

Elpojiet Dziļi - pašmāju klasika, kas ļauj paskatīties uz laiku un telpu pirms mums. Lieliska mūzika, protams. 3,5 no 5.

The United States Of Leland - lika atcerēties divas tikpat skaistas filmas - Donnie Darko un American Beauty. Līdzīga noskaņa un sajūtas. Mierīga, meditatīva, bet ar āķīti. 5 no 5.

Vicky Cristina Barcelona - īsenībā par šo filmu neesmu dzirdējusi nevienu sliktu atsauksmi. Un es pievienojos jūsmotājiem. Filma, kas spēj radīt nenormālu vēlēšanos pamest visu un braukt uz Spāniju baudīt dzīvi. :) Filmas siltā sajūta saglabājas vēl vairākas dienas. 4 no 5.

The Bourne Identity - labs trillerītis. Īstenībā patika daudz labāk nekā citas līdzīgas filmas. Un es labāk neteikšu, kuru Cibiņu man šausmīgi atgādina Mets Deimons ;)). Filmai - 3,5 no 5.

Vanity Fair - zināju, ko sagaidīšu. Ja nezinātu, būtu varbūt mazliet vīlusies (neesmu laikmeta drāmu cienītāja). Laba, profesionāla un krāsaina. Žetons Viterspūnai. 3,5 no 5.

Munich - nebija īsti manā gaumē. Tomēr visinteresantāk bija skatīties uz laika atveidojumu (70-tie). Kā vienmēr - neobjektīvi, bet 3 no 5.

Everything's Gone Green - ļoti jauka filmiņa pēc Duglasa Koplenda (!) grāmatas motīviem. Un Koplends, kā ierasts, sev tik raksturīgā manierē runā par savas paaudzes (te - gandrīz-30) sajūtu, sastopoties ar lielo patērētājsabeidrību; ar to, par ko "mēs katrs varam kļūt, ja vien neuzmanīsimies". 4,5 no 5.