psihodēliskas un savādākas - filmas
« previous entry | next entry »
7.. Feb, 2008 | 19:02
Nu tad no viena gala:
V For Vendetta - kā kokteilis, kur nedaudz no Orvela futūrisma, nedaudz no Betmena, plus kāds mazumiņš Sin City piegaršas. Un vēl kaut kas grūti definējams, bet man patika. Droši ir pelnījusi 4,5 no 5.
Wristcutters: A Love Story - varbūt biju gaidījusi kaut ko mazlietiņ neordinārāku, bet pats sižeta uzstādījums jau nevar piedāvāt neko 'parastu' - darbība notiek vietā, kur nu pēc nāves nokļūst visi pašnāvnieki. Varbūt mazliet pietrūka ironijas, varbūt prasītos pieslīpēt sižeta oriģinalitāti, jo storijs daudzsološs. Asprātīgi, brīžiem stilistiski atgādina Interstate 60 (kuru, starp citu, iesaku). 3,5 no 5.
Repulsion - klasika paliek klasika, bet, godīgi sakot, man nepatika. Nav mans formāts. Bet doma par psihopātisku blondīni-slepkavu ir ok. 3 no 5, bet tikai kā nodeva Polanskim un Denēvai.
Dark City - futūristiska science fiction par tēmu ļaunie, mind-controlling citplanētieši, bet pasniegta ļoti stilīgā (šizīgā?) XX gadsimta beigu noskaņas mērcītē. Ja nekā cita, tad vismaz apburoši stilīgā Kīfera Sazerlenda dēļ jau nu gan ir vērts redzēt. Patika. 4 no 5.
Across The Universe - patīk The Beatles? Patīk sešdesmitie? Patīk mūzikli? Tad uz priekšu! As for me - šis tas patika, šis tas mazāk. Foršas vizuālās spēles, stilistika, Džo Kokers, Bono, psihodēlija, pseido-Dženisa Džoplina.. Visumā piekrītu Naumanim, kurš pēdējā Izklaidē filmai veltījis veselu atvērumu. Jā, bet man nepatīk bītli. Es, šķiet, labāk tomēr palieku pie Almost Famous. Bet šai filmai - 4 no 5 par centību.
Fear And Loathing In Las Vegas - divu stundu ceļojums visdažādāko narkotiku radītā pasaulē, kas materializējas nedaudz juceklīgā stāstījumā par Lasvegasu, draudzību un bailēm. Psihodēlika, krāsainība, Benicio Del Toro & Johnny Depp. 4 no 5.
Epic Movie - dumja, bezgaumīga un sekla, bet prasmīgāks prāts varētu to visu pārvērst varbūt pat baudāmā ironijā (tātad - par puskapeiku cerīgāka nekā Scary Movie). 1 balle no 5.
National Treasure - godīgi? Sen ne par vienu filmu nebiju tik ļoti smējusies. (Nu, labi, vēl ir arī The Mummy un tās turpinājums.) Mazliet 'Da Vinci Code', mazliet ironija un ļooti daudz Nikolasa Keidža. Bet iesaku tikai tad, ja ir nojauta, kas tie tādi masoni un kāds Amerikai sakars ar Ēģiptes senlietām. Bet man likās izklaidējoša. Pat to, ka sasmīdināja - 3 balles no 5.
Trainspotting - mazliet ku-kū, bet ļoti stilīga. Jā, deviņdesmito klasika. Makgregors man, diemžēl, pārāk stipri asociējas ar Mulenrūžu, tāpēc bija patīkami viņu redzēt tāda klejotāja-sapņotāja-junkie lomā. "Choose life. Choose a job. Choose a starter home. Choose dental insurance, leisure wear and matching luggage. Choose your future. But why would anyone want to do a thing like that?" - gluži kā no 'Fight Club'. 3,5 no 5. PS: Tas viņu akcents ir vienkārši Killing! ;)
Baraka - filma kā videoklips, kā vēstījums bez vārdiem. Tīras noskaņas, pie kurām jāpierod. Smuki. 4 no 5.
Kurt Cobain About a Son - ko var pateikt par Šo filmu? Pusotru stundu garš izvilkums-esence no 25h intervijmaratona starp Kurtu Kobeinu un žurnālistu Maiklu Azerradu, kas ierasktīts 93.gada nogalē. Patiess, nesagrozīts stāsts paša Kobeina vārdiem, ko pavada šķietami laikā un telpā sastingušu skatu videomontāža - no Aberdīnas un Olimpijas līdz Sietlai un Losandželosai. 4,5 no 5. Par īsu. :)
V For Vendetta - kā kokteilis, kur nedaudz no Orvela futūrisma, nedaudz no Betmena, plus kāds mazumiņš Sin City piegaršas. Un vēl kaut kas grūti definējams, bet man patika. Droši ir pelnījusi 4,5 no 5.
Wristcutters: A Love Story - varbūt biju gaidījusi kaut ko mazlietiņ neordinārāku, bet pats sižeta uzstādījums jau nevar piedāvāt neko 'parastu' - darbība notiek vietā, kur nu pēc nāves nokļūst visi pašnāvnieki. Varbūt mazliet pietrūka ironijas, varbūt prasītos pieslīpēt sižeta oriģinalitāti, jo storijs daudzsološs. Asprātīgi, brīžiem stilistiski atgādina Interstate 60 (kuru, starp citu, iesaku). 3,5 no 5.
Repulsion - klasika paliek klasika, bet, godīgi sakot, man nepatika. Nav mans formāts. Bet doma par psihopātisku blondīni-slepkavu ir ok. 3 no 5, bet tikai kā nodeva Polanskim un Denēvai.
Dark City - futūristiska science fiction par tēmu ļaunie, mind-controlling citplanētieši, bet pasniegta ļoti stilīgā (šizīgā?) XX gadsimta beigu noskaņas mērcītē. Ja nekā cita, tad vismaz apburoši stilīgā Kīfera Sazerlenda dēļ jau nu gan ir vērts redzēt. Patika. 4 no 5.
Across The Universe - patīk The Beatles? Patīk sešdesmitie? Patīk mūzikli? Tad uz priekšu! As for me - šis tas patika, šis tas mazāk. Foršas vizuālās spēles, stilistika, Džo Kokers, Bono, psihodēlija, pseido-Dženisa Džoplina.. Visumā piekrītu Naumanim, kurš pēdējā Izklaidē filmai veltījis veselu atvērumu. Jā, bet man nepatīk bītli. Es, šķiet, labāk tomēr palieku pie Almost Famous. Bet šai filmai - 4 no 5 par centību.
Fear And Loathing In Las Vegas - divu stundu ceļojums visdažādāko narkotiku radītā pasaulē, kas materializējas nedaudz juceklīgā stāstījumā par Lasvegasu, draudzību un bailēm. Psihodēlika, krāsainība, Benicio Del Toro & Johnny Depp. 4 no 5.
Epic Movie - dumja, bezgaumīga un sekla, bet prasmīgāks prāts varētu to visu pārvērst varbūt pat baudāmā ironijā (tātad - par puskapeiku cerīgāka nekā Scary Movie). 1 balle no 5.
National Treasure - godīgi? Sen ne par vienu filmu nebiju tik ļoti smējusies. (Nu, labi, vēl ir arī The Mummy un tās turpinājums.) Mazliet 'Da Vinci Code', mazliet ironija un ļooti daudz Nikolasa Keidža. Bet iesaku tikai tad, ja ir nojauta, kas tie tādi masoni un kāds Amerikai sakars ar Ēģiptes senlietām. Bet man likās izklaidējoša. Pat to, ka sasmīdināja - 3 balles no 5.
Trainspotting - mazliet ku-kū, bet ļoti stilīga. Jā, deviņdesmito klasika. Makgregors man, diemžēl, pārāk stipri asociējas ar Mulenrūžu, tāpēc bija patīkami viņu redzēt tāda klejotāja-sapņotāja-junkie lomā. "Choose life. Choose a job. Choose a starter home. Choose dental insurance, leisure wear and matching luggage. Choose your future. But why would anyone want to do a thing like that?" - gluži kā no 'Fight Club'. 3,5 no 5. PS: Tas viņu akcents ir vienkārši Killing! ;)
Baraka - filma kā videoklips, kā vēstījums bez vārdiem. Tīras noskaņas, pie kurām jāpierod. Smuki. 4 no 5.
Kurt Cobain About a Son - ko var pateikt par Šo filmu? Pusotru stundu garš izvilkums-esence no 25h intervijmaratona starp Kurtu Kobeinu un žurnālistu Maiklu Azerradu, kas ierasktīts 93.gada nogalē. Patiess, nesagrozīts stāsts paša Kobeina vārdiem, ko pavada šķietami laikā un telpā sastingušu skatu videomontāža - no Aberdīnas un Olimpijas līdz Sietlai un Losandželosai. 4,5 no 5. Par īsu. :)
* * *
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
lapsene_lb
date: 7.. Feb, 2008 - 23:06
links
Par "Baraku" piekritīšu - īsta noskaņu filma, bezgala skaista un brīžiem sāpīgi patiesa (tāpat 4 no 5 ballēm).
"Epic Movie"- sen nebiju redzējusi kko tik bezgaumīguun lētu. Bļin, pat smieklīga nebija! (varbūūūt 1 balle...laikam tomēr 0,7)
"National Treasure"- nenormāli labs ņirdzamais gabals. Ja galvenajā lomā būtu nedaudz glīšāks un acij tīkamāks aktieris (skat. N. Keidžu), būtu maķenīt labāk. (3 no 5, tāpat kā Tev- par jautru vakaru!)
"Dark City"- nu, galīgi nepatika, bet es noteikti neesmu objektīva- tīri subjektīvs viedoklis. Ietvertā doma tipa ok, bet tas, kā pasniegta, negāja pie sirds. (3 balles par pūlēm?)
"Across The Universe"- taisnība Naumanim- garš, krāsains videoklips, atšķirība tik tāda, ka man ne visai patika forma, kādā filma tika ietērpta. Manai gaumei pārāk šizīgs- tāda sajūta, ka režisore arī pīpētu zāli, vārdu sakot, tās psihodēliskās vietas, kur visi dzied, dejo, redz halucinācijas 7 min garumā, likās par ilgu- vnk apnīk. (3 no 5 ballēm par skaistu dziedāšanu, par domu un par Bono :D)
"Almost Famous" - nekaitīga, visai interesanta, iz real 70'to dzīves. Prasījās kkas vēl- laikam kāda "odziņa"- in my humble opinion. (3,5 no 5)
Tas pagaidām viss. :D
Atbildēt