mana lielā dilemma
« previous entry | next entry »
22.. Okt, 2006 | 12:45
skaņas: sanctimony
kā var palīdzēt cilvēkam, kurš pats neļauj sev palīdzēt? ko darīt, ja redzi, ka tas viss var beigties pat ĻOTI slikti? un cik lielas ir manas tiesības jaukties otra cilvēka dzīvē, lai arī manai palikšanai malā varētu būt katastrofālas sekas? tas NEbeigsies labi, ja nekas nemainīsies.. ja es neatradīšu veidu, kā piekļūt tuvāk šim cilvēkam...
* * *
from: almighty_j
date: 22.. Okt, 2006 - 19:53
links
tā, lai nekādi neaizskartu šo cilvēku, neizraisot kaut kādas neprognozējamas, impulsīvas sekas.
Man ir nosacīti līdzīga situācija.
Atbildēt | Diskusija
* * *
from: morphine
date: 22.. Okt, 2006 - 20:10
links
labi, ciiniisimies kaut kaa nebuut... ne ik dramatiski. ir cilveeki, kuru deelj - liidz pasaules malai..
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
* * *
from: almighty_j
date: 22.. Okt, 2006 - 20:52
links
Mans viedoklis ir tāds, ka sevi lādēt ir vērts vien jau par to, ka nepalīdzu svešiem cilvēkiem tur, ielās. Pilsēta visu ir sabojājusi Nepalīdzēt savējiem jau ir noziegums.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
* * *
from: morphine
date: 22.. Okt, 2006 - 20:54
links
varbuut jautaajums tika uzstaadiits tikai taapeec vien, ka man to visu vienkaarshi vajadzeeja izteikt...
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
* * *
from: morphine
date: 22.. Okt, 2006 - 20:57
links
Atbildēt | Iepriekšējais
* * *
from: almighty_j
date: 22.. Okt, 2006 - 21:12
links
Atbildēt | Iepriekšējais