ASINSBALSS - (not only) a student nowadays. (s)he has it all

Es zinu, ka mums - tiem, kas audzināti un dresēti (vai vismaz paredzēti audzināšanai un dresēšanai), lai mēs kļūtu par sabiedrības 'sirdsapziņu', par izglītotības, erudīcijas un 'kultūras' spīdekļiem - šiem 'mums' nav nekādas nozīmes.
Nozīme ir, piemēram, tam jaunietim, kuru es redzēju upes krastā klusiņām mazgājam drēbes tajā drēgnajā, bet saulainajā septembra pēcpusdienā - kaut kāda nedrošība-brīvība viņa kustībās, viņa darbībās, tajā situācijā, kuru nemāku vairs izstāstīt. Nozīme ir tam jaunietim, par kuru man nepalika skaidrs nekas - no kurienes viņš nāk? vai viņam ir, kur iet? šim n-padsmit gadus jaunajam ceļiniekam ar ziepju gabalu rokās. Bet viņam ir nozīme. Viņš ir svarīgs. Jo viņš ir īsts.
Mēs - 'izglītotie', labi audzinātie, pareizie un viegli manipulējamie - mēs neesam īsti. Jā, mēs smokam zem tām maskām, no kurām mēs vairs nemākam atbrīvoties. Mēs esam pārāk dziļi šajā 'kultūrā', šajā tradīcijā - manipulācijas un kontroles tradīcijā, kura mūs ir padarījusi par to, kas mēs esam. Mēs nesaredzam īstumu dzīvē, kas notiek mums apkārt, jo meklējam dzīves skaidrojumus teorijās. Mēs nemākam elpot gaisu, nedomājot par to, ka zinām tā ķīmisko formulu. Mēs krāpjam sevi. Jo mēs tā esam mācīti.
Mēs mānām sevi ar viltus ticību/ pārliecību, ka esam labāki, tīrāki, skaistāki - gudrāki. Mēs esam pret kontroli. Pret globalizāciju. Politisku neapķērību. Pret vaļu medniecību. Un mēs esam TIK politkorekti. Bet mani nepamet doma, ka mēs esam arī TIK mākslīgi. TIK pazaudējuši paši sevi šajā post-vienalga kamī, šajā ideoloģijā, kuru mums šķietami neviens neuzspiež. Nav vienotas partijas varas. Nav vienotas baznīcas varas. Mums pat ir tiesības izteikties.
Mēs turpinām prasīt vēl - vēl 'kultūru', vēl 'zināšanas'. Mēs turpinām būt tie lecīgie, gudrie un izglītotie. Tie teorētiķi un filozofi. Tie, kuri sapņo piemēslotus sapņus. Un mēs vairs nemākam būt kā tas puisis upes krastā. Tik tīri.

Ko es ar to visu gribēju teikt? Laikam jau to, ka ir jāzin, kā apieties ar zināšanām. Ar potenciālu. Ir jāzin, ko iesākt, ja pēkšņi saproti, ka esi atrauts no dabas. No dzīves. No īstenības.
Vai mums vēl ir cerība?-
Vai mēs zinām?-