vieta
« previous entry | next entry »
27.. Maijs, 2007 | 22:10
Es elpoju savādāk, runāju savādāk un kustos savādāk, kad esmu tur. Laikam tāpēc, ka tur vienmēr smaržo pēc ceriņiem. Pēc pavītušas zāles, badmintona un pārāk spožas saules. Pēc kaimiņiem, kuriem zinu vārdus. Pēc nekad nerimstošas balsu murdoņas. Tur viss smaržo savādāk. Upe. Gultas veļa. Pat domas. Laiks tur vienmēr ir kaut kāda nenosakāma atzīme uz laika joslas - kaut kāda nedefinējama pagātne starp šo dienu un apmēram 35 gadus senu vakardienu. Tur nav iepējama nekāda Īsta izaugsme, nekāds patiess personības progress. Tur nekad nav iespējams pārtraukt lasīt dumjus detektīvus un skatīties Panorāmu, uzdzerot svaigi plūktu pipermētru tēju. Tur katru gadu turpinās tik senās un tik pierastās darbības. Tā vieta nav paredzēta, lai mainītos. Tā ir Konstante.
Un man tur vienmēr ir ne vairāk par divpadsmit gadiem.
Tas laikam ne vienmēr ir slikti. Es beidzot atklāju peldēšanās sezonu.
Un man tur vienmēr ir ne vairāk par divpadsmit gadiem.
Tas laikam ne vienmēr ir slikti. Es beidzot atklāju peldēšanās sezonu.
* * *
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
lapsene_lb
date: 28.. Maijs, 2007 - 17:56
links
Tas viss tur iederas- balsu čaloņa dienā; mierīgie vakari, kad vienīgo pavadošo simfoniju izpilda sīcošu odu kolonija; tēja, laba grāmata un klusā stunda pēc pusdienām, Panorāma, kā teici, pieparmētru vai svaigu zemeņu tēja vakarā. Līgo rītā, pa rasu un galīgiem neceļiem izbradājies, pārnāc mājās ar pilnu klēpi kalmju, ozolu un pīlādžu zariem. Un mēs visi kopā rosāmies, mēs visi kopā rāmā vakarā sēžam pie viena galda.
Tā ir vieta, kur nemaz nedrīkst kaut ko kardināli mianīt, jo citādi tā, šķiet, zaudētu savu dabisko, vienkāršo burvību. Tā ir vieta, kur jāsaglabā tradīcijas.
Atbildēt