vieta
27.. Maijs, 2007 | 22:10
No:: morphine
Es elpoju savādāk, runāju savādāk un kustos savādāk, kad esmu tur. Laikam tāpēc, ka tur vienmēr smaržo pēc ceriņiem. Pēc pavītušas zāles, badmintona un pārāk spožas saules. Pēc kaimiņiem, kuriem zinu vārdus. Pēc nekad nerimstošas balsu murdoņas. Tur viss smaržo savādāk. Upe. Gultas veļa. Pat domas. Laiks tur vienmēr ir kaut kāda nenosakāma atzīme uz laika joslas - kaut kāda nedefinējama pagātne starp šo dienu un apmēram 35 gadus senu vakardienu. Tur nav iepējama nekāda Īsta izaugsme, nekāds patiess personības progress. Tur nekad nav iespējams pārtraukt lasīt dumjus detektīvus un skatīties Panorāmu, uzdzerot svaigi plūktu pipermētru tēju. Tur katru gadu turpinās tik senās un tik pierastās darbības. Tā vieta nav paredzēta, lai mainītos. Tā ir Konstante.
Un man tur vienmēr ir ne vairāk par divpadsmit gadiem.
Tas laikam ne vienmēr ir slikti. Es beidzot atklāju peldēšanās sezonu.
Un man tur vienmēr ir ne vairāk par divpadsmit gadiem.
Tas laikam ne vienmēr ir slikti. Es beidzot atklāju peldēšanās sezonu.