zaudētas kaujas

8:58am: bāc, man šorīt sanāca laba kafija!

10:42am: iespējams, viens no iemesliem, kādēļ visādas ezotēriskās padarīšanas un ambīcijas man tik drausmīgi besī, ir tāds, ka man tiešām liktos interesanti, ja varētu blenzt ļaudīm uz aurām, sakačāt istabā biolaukus, ārstēties ar ūdeni, gar kuru pavicināts magnēts - nu un tamlīdzīgi. manipulēt ar realitāti jaunos veidos, kas neietver tehnikas pastarpinājumu - tāds varētu būt formulējums. tas būtu kruti! telekinēze, kam negribas telekinēzi? kaut kādiem lohiem, tiem varbūt negribas.

un, lūk - var jau būt, ka pārdesmit teju neierobežotas informācijas apmaiņas gados, pārsimt zinātniskās metodes gados, pāris tūkstošos gadu, kopš mums ir rakstība... var jau būt, ka šajā laikā kāds ir piefiksējis kaut ko, jebko, kas varētu norādīt, ka tas viss nav pilnīgs un absolūts buļļa sūds. var jau būt, bet es neko tādu neesmu redzējis. tad nu lūk, ja es neesmu redzējis tādēļ, ka pie šādas kaut vai norādes cilvēcei savas eksistences laikā nav izdevies tikt, tad viss bumbās. bet! ja tomēr būtu tā, ka saēdoties pareizos kristālus es varu tikt pie savas telekinēzes, bet šo pamācību neviens tā īsti nav pamanījis, jo tā ierakta starp tādiem pilnīgiem un absolūtiem sūdiem kā aktivētais ūdens un bioenergoanāllauki, tad gan es esmu dusmīgs.

2:42pm: tā pēkšņi ienāca prātā, ka par Nilu Saksu un Viesturu Dūli es domāju apmēram precīzi vienu un to pašu!