:
prozas meistardarbnīcās Ronalds teica tā, ka literārā darbā visu sižetu un apkašsižetu kulminācijai jānāk apmēram vienlaicīgi. tad nu lūk, piedāvāju tieši šai prasībai atbilstošu tekstu. tikai kaut kādu izdomātu notikumu vietā... mana OTRDIENA UN CETURTDIENA!!!
sižetiskā līnija #1 : otrdiena
tā kā tuvojas bakalaura aizstāvēšana, ar atzīmju dabūšanu ir jāpasteidzas. piemēram, pasniedzēja YO (konfidencialitātes labad pasniedzēja iniciāļos "J" esmu aisztājis ar "Y") kursā darbus var aizstāvēt vairs tikai šo (bijušo un izbijušo) otrdien, un vēl vienu dienu, tieši pirms fakultātes nosprausto termiņu beigām. protams, es biju nobriedis to izdarīt otrdien; pat veicis aprēķinus, ņemot vērā, cik ilgi vispār būs jāgaida uz audienci un tamlīdzīgi, lai paspētu visu izdarīt un vēl laikā ierasties pie filosofiem uz semināru. nu un tad nu lūk, kā jau biju plānojis, kad pienāk mana kārta, vēl ir atlikušas 40 komfortablas minūtes, un viss ir lieliski, un es ceļos kājās un eju aizstāvēt sevi un darbus, un YO saka, ka nenene, tagad gan ne, tagad esot jāiet ēst. nē nu es jau it kā nepārmetu, viss jau saprotams, bet nu tomēr. pēc 22 minūtēm būšot atpakaļ. šī ir tā vieta sižetā, kur pieaug spriedze. nu ja, un tad viņš pēc 45 minūtēm tomēr ir vēl dzīvs un atgriezies, un es saku, ka laikam tad šodien ne, jo nav vairs laika itin nemaz, un YO atbild, ka laiks jau it kā esot bijis visas pēdējās pāris nedēļas. un ka ef-ef-ef ku ta šitā vispār varot viens students vilcināties. tātad nav ne viesturs apmierināts, ne YO apmierināts - un abiem ir pamats būt neapmierinātiem, kas norāda uz veiksmīgi izstrādātiem tēliem.
sižetiskā līnija #2 : ceturtdiena
jābrauc uz fakultāti, lai paņemtu grāmatu. kad PIEPEŠI atklājas, ka esmu aizmirsis etalonu paņemt. jūtam, ka spriedze atkal sāk pieaugt. nē nu es jau neko, var jau ar kājām ar aiziet. un tad sāka līt.
sižetisko līniju #1 & #2 vienlaicīgā kulminācija
lai nebūtu pilnīgi izniekots brauciens uz fakultāti un sausu drēbju kārta, izdomāju apvaicāties dekanātā, kas tad būs mans bakalaura recenzents. un kurš gan cits tas vispār varētu būt
ja ne YO
sižetiskā līnija #1 : otrdiena
tā kā tuvojas bakalaura aizstāvēšana, ar atzīmju dabūšanu ir jāpasteidzas. piemēram, pasniedzēja YO (konfidencialitātes labad pasniedzēja iniciāļos "J" esmu aisztājis ar "Y") kursā darbus var aizstāvēt vairs tikai šo (bijušo un izbijušo) otrdien, un vēl vienu dienu, tieši pirms fakultātes nosprausto termiņu beigām. protams, es biju nobriedis to izdarīt otrdien; pat veicis aprēķinus, ņemot vērā, cik ilgi vispār būs jāgaida uz audienci un tamlīdzīgi, lai paspētu visu izdarīt un vēl laikā ierasties pie filosofiem uz semināru. nu un tad nu lūk, kā jau biju plānojis, kad pienāk mana kārta, vēl ir atlikušas 40 komfortablas minūtes, un viss ir lieliski, un es ceļos kājās un eju aizstāvēt sevi un darbus, un YO saka, ka nenene, tagad gan ne, tagad esot jāiet ēst. nē nu es jau it kā nepārmetu, viss jau saprotams, bet nu tomēr. pēc 22 minūtēm būšot atpakaļ. šī ir tā vieta sižetā, kur pieaug spriedze. nu ja, un tad viņš pēc 45 minūtēm tomēr ir vēl dzīvs un atgriezies, un es saku, ka laikam tad šodien ne, jo nav vairs laika itin nemaz, un YO atbild, ka laiks jau it kā esot bijis visas pēdējās pāris nedēļas. un ka ef-ef-ef ku ta šitā vispār varot viens students vilcināties. tātad nav ne viesturs apmierināts, ne YO apmierināts - un abiem ir pamats būt neapmierinātiem, kas norāda uz veiksmīgi izstrādātiem tēliem.
sižetiskā līnija #2 : ceturtdiena
jābrauc uz fakultāti, lai paņemtu grāmatu. kad PIEPEŠI atklājas, ka esmu aizmirsis etalonu paņemt. jūtam, ka spriedze atkal sāk pieaugt. nē nu es jau neko, var jau ar kājām ar aiziet. un tad sāka līt.
sižetisko līniju #1 & #2 vienlaicīgā kulminācija
lai nebūtu pilnīgi izniekots brauciens uz fakultāti un sausu drēbju kārta, izdomāju apvaicāties dekanātā, kas tad būs mans bakalaura recenzents. un kurš gan cits tas vispār varētu būt
ja ne YO