zaudētas kaujas

11:50am: 000 00
Olimpiskās spēles mani nomierina. Tiklīdz sāku nervozēt par savu līdzšinējo dzīvi un kā tā iegrozījusies, ieslēdzu tv un paskatos kā ļaudis met bumbas vai, teiksim, peld. Cerams, tās ies vēl ilgi.

9:55pm: nesvarīgi, bet par amīšiem
aizdomājos te par amerikāņiem. nu labi, pat ne aizdomājos, bet pamanīju vienu lietu. skatījos tādu brīnumu kā the big bang theory (draņķīgs sitkoms) un dzirdēju sekojošo jociņu: "Sheldon ir nor sound nor light, but he is obviously the Doppler Effect" (atsaucoties uz Šeldona helovīna kostīmu). Un Sipsonos reiz bija šāds jociņš: Līza izgatavo lietiņu, no zobratiem'n'stuff, kuru iekustinot, tā sāk kustēties arvien ātrāk. Homērs to ierauga, noskaišas, pasauc Līzu un saka: "In this house we obey the laws of thermodynamics!!!" Doma šāda - ja jau šādi joki ir viņu sitkomos, tad gan jau kāds tos arī saprot. Un cik no, piemēram, latviešiem tos saprastu? Tas tā, "amerikānis - tā jau ir diagnoze" tekstiņu rīmētājiem.

10:45pm: '99 #2 (otrā nevajadzīgā pašizpausme)
-Un kā tu domā, - nākamajā rītā Edijam jautāja Alise, - kas notiks pēc tam?
Alise – ceturtā no mums. Viņu mēs atradām, kad ievācām produktus vietējā lielveikalā; viņa bija pakāpusies uz slīdošās lentas pie kases un ķeksēja somā cigaretes. Problēma ar veikaliem, protams, bija tā, ka vairs nebija strāvas, un tas nenovēršami noveda pie trūdošas smakas.
-Tu noteikti esi domājis par to, kas notiek pēc nāves.
Laime vēl, ka mums nebija vajadzības doties uz slimnīcu.
-Nav teikts, ka tas būs labāk, Edij.
Edijs stāvēja uz krēsla līdzās cilpai, kas karājās no griestiem.
-Vai tad var arī sliktāk?
-Nu, jā...
Alise aizsmēķēja.
-Iedomājies, kas notiek debesīs.
-M?
-Debesīs. Nu padomā, ja ir tāda vieta, un ja kaut vai no katriem simts, tūkstots cilvēkiem viens tiek debesīs, tad kas tur tagad vispār notiek!
-Es domāju, viņi ar to ir rēķinājušies.
-Ko viņi var rēķināties, Pēteris viņiem ir viens! Tur jau rindā stāvēt vien ir elle.
-Jā, - es pievienojos, - un iekšā viss pilns.
-Tur nevar būt pilns, debesis ir bezgalīgas.
-Labi, bet tev priekšā vienalga būtu bari, droši vien miljoni ar tiem bariem. Pirmos pārsimt gadus tu vienkārši meklētu sev vietu, kur apsēsties.
-Es varu palūgt viņiem pabīdīties.
-Aha, un pēc tam nākamais lūgs to pašu, un tā tālāk, un tad visi, arī tie, kas būs jau priekšā, pirmos pārsimt gadus pavadīs bīdoties. Elle!
-Un kas tad notiek pašā ellē? Tur taču cilvēku ir vēl vairāk.
-Jā. Debesis ir elle, bet elle arī ir elle.
-Apsver to, Edij!
Un tā mēs panācām, ka Edijs nodzīvo vēl gandrīz dienu.