Man ir tāds prieks, ka Lauma piezvanīja pat, ja es viņu šovakar nevarēju satikt, bet mēs noteikti aiziesim trešdien kaut kur un arī nedēļas nogalē, viņa apsolīja, ka mēs būsim aizņemtas ar staigāšanu pa visādām vietām.

Filmu vakars. Cilvēki mēdz kavēt un tad viņi stundas garumā mēdz arī atvainoties, es viņiem piedodu, jo viss ir izvērties fantastiski.

_____

No rīta atradu šādu puspabeigtu ierakstu. Teikšu, vakars bija tik jauks un mīlīgs. Un mēs tā smējāmies. Es esmu gulējusi stundu, bet neizjūtu nogurumu.
Nakts bija tik patīkama un Krustpunkta pārdevēja ir tik laipna. Viņa mums izpalīdzēja ar mikroviļņu krāsni. Kaimiņi ir saprotoši un iesaka visdažādāks variantus, kā pagatavot popkornu. Filmas bija veiksmīgi izvēlētas. Es jūtos labi un cilvēki aizdevās mājās apgaroti. XD

_____

Tagad tikai vajaga saņemties un aiziet apskatīt pamestās ēkas Rīgas centrā un, ja nepieciešams, sarunāt ar apsargiem, jo rīt jau vajadzētu fotografēties.

Tā aizmirsu atdot Laumai viņas kaklarotu.
Man izdevās nodibināt acu kontaktu ar vienu no brālēniem. Ar to, kurš šķiet jaukāks un, manuprāt, necenšas iekarot tikai blondīnes.
Visā visumā bija mierīgāk, tā patīkamāk.
Un Lindas nākamā nedēļa tika saplānota.


btw, atkal trešdiena, atkal prese

Pussešos atskan telefona zvans, un otrā galā saka:"Pēc cik ilga laika vari ierasties? Vajaga tavu palīdzību!" Sākumā domāju, ka kaut kas ļoti steidzams, aizskrienu uz biroju, bet tur meitenes netiek galā ar video ievietošanu no Mac datora Youtube. Kad es kādu laiku biju kārtīgi smējusies, apsēdos un pusstunadas laikā pārskatīju 6 klipiņus un savietoju tos youtubē.

Iznākums: 6 jauki klipiņi - sarunas ar veciem cilvēkiem.
Viens no klipiņiem! Šis man liekas viens no jaukākajiem, bet tas, kurā Lūša kungs dzied, liekas tik sirsnīgs.  ^^

Nocēlu no skapja sen dāvinātu svečturi un aizdedzu svecīti. Kad iepriekšējo reizi es tā izdāri, tā dāvinātājs atrakstīja. Iedomājos, ja tas notiktu, kaut kādas nezināmas sakritības dēļ, atkal, man nebūtu īsti ko teikt. Bet es priecātos, vienkārši priecātos.

Ejot gulēt ir jāuzvelk pati labākā apakšveļa, it īpaši, ja tu taisies gulēt viena.

Es nespēju aprakstīt šo vakaru, jo nevaru izlemt vai tā būtu pārāk komprimitējoša informācija pret mani, vai varbūt pret kādu citu personu.

Esmu apsolījusi katru tešdienu parādīties Presē.
Mārcis vēl joprojām izsaka komentārus par kreklu izgriezumiem, tā kā nākamreiz man būs bītlene.
Vēl aizvien ir spēkā noruna par Ogri un absintu, visu pārējo mēs esam veiksmīgi aizmirsuši.
Ak, jā, kāds cilvēks, par kura vārdu es esmu pārliecināta tikai par 99%, apsolījās mani piektdien vest uz mācībiestādi (tad jau redzēs).

Pagaidām vakars ir izdevies un ceru, ka Laumai tāpat, un viņa veiksmīgi nokļūss mājās vai kur citur.

Magulaks, Magulaks, Magulaks...


NRSD skaņu luga "Kāds un Magulaks"

Man savās produktīvajās stundās nākas gulēt, jo savādāk diena paiet tādā miglā, ka es pat īsti neatceros, kas man bija jādara.
Ja varētu apgriezt manu dienas kārtību, es spētu pavekt uz pusi vairāk.

Man mugurā ir adata.
Ar to laikam ir izteikta visa vakardienas būtība.

P.S. To laikam pareizāk būtu saukt par metālu, nevis adatu

Nesu smago kasti ar kafiju no mājām uz biroju un visu ceļu šokējos par to, ka cilvēki pat nepajautā vai nevajag palīdzēt. Tā kaste taču izskatījās lielāka par mani, kāpēc visi ir tik neatsaucīgi. Viņi tikai nolūkojās kā es aizsoļoju garām.
Vienīgais kāds vecs onkolīts pienāca klāt, bet ne lai palīdzētu, lai palūgtu naudu pusdienām. Izsniedzu viņam kafiju, tā pat tā ir paredzēta labdarībai.

Es vēl aizvien esmu sajūsmā, par pasākumu. Cilvēki bija tik atsaucīgi un izskatījās laimīgi. Sarkanais Krusts izteica atzinību, tas radīja pacilātu sajūtu. Mākslinieki, ak šie brīnišķie, jaukie cilvēki. Es jūtos iedvesmota. Radīt tik skaistus darbus, būt tik skaistiem cilvēkiem. Peldēju cauri vispiesātinātākajai jūtu ķīmijai.
Tā ir tāda savāda pasaule, kurā par katru cenu ik vienam kaut reizi vajadzētu pabūt.
Žēl, ka neviena no Laumām netika, viņām būtu paticis.

Man vēl ir tik daudz, ko teikt, bet es nespēju atrast tos pareizos, īstos vārdus.
Kā arī tev ir jāatrod sevī kaut nedaudz iedvesmas un kultūras stīgas, lai uztvertu mākslas radīto ķīmiju.

Viss es drīz pārvākšos pie kāda, pie kura nav iespējams nosalt līdz nāvei. Manās mājās pēdējās nedēļas laikā ir tik auksts, ka, lai nenosaltu, guļot zem trīs segām, ir nepieciešams uzvilkt džemperi vai, man jau sāk likties, ka ir jāguļ cepurē, šallē un cimdos.

Viena no manām rudajām matu šķipsnām ir pārāk nepaklausīga, tā nedz ir pietiekami taisna, kad vēlos taisnus matus, ne pietiekami čirkaina, kad vēlos čirkas.
Ir iestājies tas rudens posms, kurā mati paliek rudāki un čirkaināki.

Rud, rud rudens...

Asins donoru centrs šodien izbrāķēja manas vēnas, pasakot, ka to diametrs līdzinoties adatai ar kuru tiek ņemtas asinis.
Tad ārste vēl jautāja manu vārdu, kad es to pateicu, viņa minēja, ka pirmo reizi tādu dzird un tas esot skaistākasi vārds, ko viņai pēdējā laikā nācies dzirdēt no visiem neparastajiem vārdiem.
Vēl viņa ieminējās par to, ka es varu mēģināt nodot asinis pēc diviem vai trim gadiem, jo es jau esot vēl jauna un varbūt vēnu diametrs būs palicis lielāks.
Un viņa vēl lika braukt uz laukiem un lasīt karatupeļus (šim lūgumam es nekādi nevarēju atrast kopsaucēju ar vēnām, bet lai jau paliek, vismaz tas, laikam, bija jauki domāts).

Labi, būs kādu brīdi jāmet "Mēris" pie malas un jāsāk uztraukties.
Mācību lietas tomēr negribēs, lai es pret tām palieku vienaldzīga.
Es saņemšos, par spīti tam, cik ļoti man negribās tās lietas darīt.
No tā es secinu, ka man tomēr nav vienalga.

Dzeršu pienu ar medu un lasīšu "Mēri".
Un man viss būs vienalga.

P.S. Man viss jau ir vienalga.

Tēma kā vienmēr aktuāla: alternatīva enerģija un vides piesārņojums.


5 lati par vienu lielo Rimī maisiņu ar Latvijas CO2 izmešiem.
Nākamnedēļ mums akcija: ar 10% atlaidi un klāt vēl piemetam tvana gāzi un NO2

Ai, ja mums nepatīk, vai varam izmēģināt savu jauno atombumbu uz jusu pilsētas, vai pa lētām naudām uzbūvēt atomreaktoru?!

Pirms izbraukšanas mums vēl ir bākā jāuztaisa koktēlis, ej paņem 1 litra ķobīti ar biodegvielu.

Mati ieņēmuši nenosakāma izcelsmes čirkas, pati esmu izmirkusi (lietus pārsteidza nesagatavotu).
Nogurums, gribas kā kaķa bērnam ieritināties kādam pie sāniem un pačučēt.
Tomēr mani gaida, skaisti nolikts, "Svešinieks" uz spilvena.


P.S. Karsta vanna, Karsta vanna, tas ir tas, ko vajag.

Agri, agri braucu uz Rīgu, bija drēgns rudens rīts, mazliet smaržoja pēc pagraba. Iepriekšē naktī pamodos no diezgan baisa murga, kapos kāds atkal tika apglabāts. Laikam palūgšu, lai atved kadiķus no meža, savādāk tas paliek pārāk grūti, katru reizi, ja kādu apglabā, redzēt nāvi sapnī.
Māja ar mūžīgo remontu, man liekas, tur būt tik labi rakstīt grāmatas un filozofēt. Ar vecvecākiem sēdējām un ilgi diskutējām par cilvēku rasi kā tādu, runājām par nākotni un apspriedām visus par un pret (labās un sliktās izvēles).

Rudens lauzās cauri rīta miglai un varēja just tādu kā smaguma.
Bet saule sildīja visu ceļu līdz Rīgai un iekšēju siltumu deva apziņa, ka es tagad varēšu nopirkt biļeti un braukt ciemos.

Man ir maiss ar āboliem un nauda biļetei, tas ir pozitīvi. ^^

Sanāca saraustīti, bet nakts murgi īsti negrib atkāpties.

Šodien uz pusi pagarināju savu skriešanas distanci. To likās noskriet daudz viglāk nekā īso distanci, kuru es skrēju pirmstam. Vienīgais, kad beidzu skriet sajutos kā maza lupatu lelle, ko var rausīt aiz aukliņām. Visi muskuļi reizē atslāba un nepaspēja noformēties iešanas režīmā. Laikam turpmāk skriešu tikai garo gabalu, tas liekas nepatērē tik daudz spēka.