|
|
You are viewing the most recent 20 entries 19. Februāris 201520:24: episka diena
kā diena sākās, tā viņa arī turpinās. E no rīta mani izveda tā ,ka atnācu mājās un raudāju. man to mēr ļoti nepatīk ,ka rīti sākās slikti. Mēģināju visu vērst pa labu, bet nekas nesanāca, ne riteņbraukšana , ne treniņš...nepalīdzēja un tā nu es sēžu ar kokčiku pie sevis. kas tad notiek. nevar saprast vai es negribu strādāt vai kas, bet nāku uz darbu tikai tad ,kad ir nepieciešamība. Gatavot nav nekādas iedvesmas, jo viss ir slikti, gaļa ir smaga...un restorāna princips ...šito ē'dīšu, šito ne. zini dzīve, dzīve nenotiek. pēc sarunas ar draudzeni par to ,ka mēnesī ir normāli atlikt 200 eur tikai aizbraukšanai uz alfu gribējās pakārties, jo sajutos kā pilnīgs bomzis. prasās visu mainīt. prasās dzīvot normāli ar naudu nevis ar parādiem.arī darbs, tas ko tagad daru un nedaru...tā tam nav jābūt, sataisītais iesprūdis stāv un nesataisītais nav , jo nav par ko. sūdīgs es biznesmens, ja nesaprotu kā to dabūt gatavu. varbūt vispār visu taisīt ciet un necepties. mēteļi un šūšanas ražotne...vai nu tas, vai nekas acīmredzami.
12. Decembris 201414:44: Decembris
Un tā atkal decembris....es neeju uz jūru, neelpoju svaigu gaisu. Es gruzos. jau otro vakaru pēc kārtas pērku kolu un mēģinu piedzerties, bet rezultātā aizeju gulēt jo ir jau pa vēlu. Atkal tas moments,kad liekas ka viss ir galīgi garām. Uztaisīju ievai dekorācijas...maksās pusi, vairāk nevar. Laimonis atnesa rēķinu 160 eur pa pagājušo mēnesi. Edgars uzlīmēja līmplēves citā firmā. Sa nav naudas, ko man iedot...un atkal sākās tas stulbums...a cigaretēm tad tev pietiek...nu kas pa sviestu. Citiem atkal viss ir kārtībā, ir pat eglīte mājās..a man ir bērni kuri sapņo par dāvanām un kuras es nezinu kā dabūt.atkal žopa....es sa neredzu, negribu ne viņam pieskarties, ne ar viņu runāt. Eju gulēt 2os ceļos 11 un tas arī no vienas puses ļauj izgulēties , no otras es pieceļos sliktā garastāvoklī ,jo nav mērķa kāpēc celties, kāpēc iet uz darbu. Un atkal šķiet negribas neko, piedzerties...
12. Oktobris 201418:37:
Pa galvu šaudās milijons ideju. Carnikava...ko lai ar tevi dara? gribās gribās...visu gribās, gribās kafejnīcu ar kinoun spēļu vakariem, gribās konchu pacelt. Ar ko lai sāk..tam ir jābūt saistītam ar tūrismu, ar iebraucējiem. unikāls. hmhmhm
28. Septembris 201402:52:
Un man arī pienāca tāds moments ka tā sāp sirds no aizvainojuma un kamols kaklā. Es šodien sarunāju ar sa ka tiekamies 13 un visi braucam uz parka atklāšanu, as notika? es atbraucu mājās...neviena nav, telefoni mājās sazvanīt nevienu nevar, atslēgas no ratiņtelpas nav...mani pameta , atstāja, nepadomāja. un tad vēl manas dārgās draudzenes...s pierunāja b iet baļā....tāpēc ka viņa tā gribēja....man neviens neuzprasīja kas ir ar mani, viņas aizgāja priecāties un es paliku. Es mēģinu saprast kāpēc pie manis nāk tādas situācijas kā šodien? tas ir sasodīti smagi. Sirds sāp un es raudu , raudu no sirds. Tā ir tāda smaga diena, kad visi ku biji ars tev likās vistuvākie tevi piečakarē...un piečakarē smagi. Es vispār negribu vairs nearvienu runāt. Tas ir sāpīgi, kad tu vienmēr rēķinies ar visiem un tad kad tev vienreiz gadā ir tiešām smagi uz sirds nav neviena kas tev palīdz. Labi, ka es sazvanīju maiju , viņa pat francijā ir gatava mani uzklausīt. Un ar s ...tu padomā labi, tad kad viņai kautko vajadzēja tu biji, tu biji . Man tā nevajag .Es viņu vedu...uzticējos un gandrīz nonācu avārijā...un aizvedu roli...un tad pēkšņi...ejam baļļā ar pilnīgu ignoranci pret apkārtējiem, pret mani. vai mans ego ir tik liels,ka es daudz gribu. Jā tu gribi pa daudz...gribi lai ar tevi rēķinās. Pameta ,atstāja, nepadomāja, nesadzirdēja...sajūta pēc tēta.Tā ir tik bezcerīga sajūta...tik bezcerīga.Maza būdama es ilgi nevarēju pieņemt un tagad 30 gados izrādās ,ka neesmu varējusi to pieņemt līdzšim.Kāds ir iemesls tam, ka vīrieši tā izturās pret mani,es taču viņus tik ļoti vienmēr mīlu un kāpēc ar to nepietiek? Man dotajā brīdī iekšā viss sāp. Un es negribu vairs redzēt nevienu...nevienu cilvēku no šiem trijiem. Un sekot sa ar jautājumu kad man būs seks es arī negribu...es negribu ...es gribu braukt prom, braukt uz barselonu...savā dzīvē.
24. Septembris 201419:14: oktober
šodien sapratu, ka viss ir piiii,...Runājot par koņču ....vieni parādi...plus vēl pašnodarbinātajam parādi.Cik ilgi turpināsies tā bomžošana? un viss sākās ar sīkumu..sākās ar to,ka es nopirku jaunu spilvendrānu, un sapratu cik viņa ir jauna un balta.es pat nevaru atļauties nopirkt bērnistabai aizskarus.un ko lai dara tālāk?
7. Jūnijs 201411:31: vecums nenāk viens
vakar biju lapenē. Pirms pāris dienām,kad sajutu sevī vēlmi viņu satikt...tas arī notika redzēju viņu pa gabalu ,un manu uzmanību viņš laupa joprojām, pat arī tad kad pats to nemana. un tad viņš atnāca ar andi...atnesa labot meitenei auskarus.veco scenāriju lauzt nevar neviens- runāja tikai andis. un sēzot tur starp viņiem visiem, es mierīgi priecājos par to,ka viņš ir laimīgs un ar piekūna acīm vēroju viņa jauno meiteni. un kautkā tas viss tomēr ir tik tālu no manis...nerunājot par pasākumu kopumā, kurš manī izraisīja vairāk sašutumu, jo likās,ka nevaru sagremot šo muļķību, un tas pat nebija no iedomības vai kā, tas likās drīzāk, kā skatīties un lieliem zīdaiņiem,kas tiešām sēž smilškastē un joprojām nevar sadalīt lāpstiņu. pat sapnis bija tāds par lielu mašīnu,no kuras es mēģinu izmest visus ārā un tas beidzās ar to ka situ galvu aiz blondīnes matiem pret galdu un bļāvu, kad tu beidzot sāksi domāt ar galvu. tālāk no tā visa- tālāk. savādi sajūtu viļņi sāka vakar skaloties pāri manai vientuļajai izklaides salai. es aizbraucu un sēdēju...domāju...nevajag.tad noliku galvu uz viņa pleca. kā draugam. un tur neko tajā brīdī negribas vairs mainīt, mani pārņem vilnis,kas grib aizdedzināt dzirksteles kas karājas gaisā un aizrauj sev līdzi. un es viņam sāku rakstīt ar iedvesmu, tas beidzās ar asarām.es raudāju jo sajutu,ka man paliek mūs abu žēl, jo kā viņš teica grūti ir iet tālāk,kad viss ir sācies ar to un tā laikam arī ir, jo nav jau kur iet. un tādas šaubu ēnas sāka skriet pār mūsu taciņu un abi vienojāmies, ka gribējām to beigt jau gadu atpakaļ.
9. Aprīlis 201409:41: nu tāa atkal
es nezinu,vai laiks ir samierināties vai kā, bet nekas nesanāk.Sēžu t savos 30 ar kapeiciņu un saprotu,ka man ir piegriezies...es tik izmisīgi mēģinu kautko sabīdīt...pat nezinu vai vispār gribu. mēģinu iekarot savu vīrieti ar tādu kā besi, jā gribu un daru...un galvā skan informācija,ka viņš priekš manis iekarošanas nav izdarījis neko...un pat nezinu vai izdarīs...vakarā pasaka ,ka gribēs no rīta, no rīta pasaka, ka mans nu -davaj, nav pietiekami romantisks...un viņš uz tādu davaj nevar atsaukties.aiii man jau pohuj, pohuj,pohuj,pohuj pāri malām...gaidīšana beigusies, mēģinājumi beigušies...un tas arī...pa dienu pazvana pasaka,ka vajag....vakarā ...ai nu tad paliec labāk mājās...gribas viņus abus pasūtīt.Eju dušā, domāju,ko vilkt ,kā darīt,kā aizbraukt....un rezultāts tāds...nekāds.Besī. Kur ir vīrietis,kas atnāks ar puķēm, un pateiks,ka viņš mani grib un ir gatavs kaut vai šeit un tagad, kautvai ....besis
17. Februāris 201401:18:
Kautkas notiek ne tā...jau vairākus mēnešus cīnos ar mājas lapu un nekas nesanāk...nekas...bīdos no vienas puses uz otru un atpakaļ un rezultāta nav, vispār jocīgi, dators karās, planšeti nelietoju, mājas lapu nevaru izspiest...nauda ir aizgājusi un nenāk atpakaļ.Mētājos no juvieriskām idejām atpakaļ pie šušanas un bērnu ballītēm...un raustu pati sevi uz trīs pusēm vienlaicīgi un mājas lapu arī nevaru pabāzt zem kautkā viena, tad fons, tad burti...tad vēl sazinkas.man patīk,ka man ir nauda, tas piedod varu...spēku dzīvei.ja es būtu darba devējs sev...es sev laikam algu nmaksātu...nu kas pa sviestu 4 mēneši un lapas nav...un reklāma klibo....vajag aizmirst veco un bijušo un skatīties uz to kas ir.tā koņča tāda sajūta iesprūdusi kaklā un nekustās...kas nav pareizi?kas ir tas,kas bremzē? kāpēc tas notiek? kas tur ir?
17. Decembris 201310:32: jaunumi
Sa vakar paziņoja verdiktu....mēs neprecēsimies, nekad. Lai gan līdz šim arī neesmu redzējusi kāzas mūsu attiecībās...tagad vairs nebūs, tapēc ka nav par ko, tapēc ka viņam vajag laiku, tapēc ka es vienmēr esmu uzskatījusi, ka tas jādara vīrietim kurš to vēlas no sirds. tas nebūs nemaz un nekad.atjēdzos uz zemes, kāds iekšā čukst, ka tā arī dzīvošu nevienam nepiesieta, nezinot kā tas ir kad tevi aizved pie altāra un gaida tavu jā vārdu.īpaši cepties par to netaisos, taču skumji tas man gan liekas. Dīdžejošana bolderājā atcēlās...esot sarunāts kāds cits...šodien tā iet ,ka neiet. mikusam vajag jaunus zābakus, es ļoti vēlos varēt viņus nopirkt.Lielās naudas atdevu, ar to ir miers.nāk ziemassvētki, man virtuvē nedeg divs lampiņas.tāda sajūta arī ir, itkā nedegtu dažas lampiņas, toties apziņa darbojas lieliski, kautkas atvērās, u es atkal varēju sākt vērot sevi no malas. Un pagāja arī ziemtirdziņš tīnē...sigi, lauva , martiņš, rūkitis un citi ....viņu nebija....es gaidīju šo pasākumu tieši tāpēc...lai redzētu,kas ir ar mani un kas nav....un ir maija...viņa ir, kā tādam napaleonam man jāpieņem lēmumi un secinājumi. Secinājums ir viens un grandiozs, tas bija to vērts uzzināt, ka patiesībā...viņiem visiem svarīgāki būs viņi paši un tas ir tas,kas jāiemācās man.
24. Novembris 201313:59:
Apzināties reālo situāciju! Novembra beigas. Nauda. Santīms gaida. īrei vēll krāju. Pasūtījumu maz.Tāds apjumkus un migla...ar ko es nodarbojos? piektdien aizvedu maiju pec instrumentiem, nav samaksāts telefons. Pelnīt. īrei nesanāk pagaidām. Apjukums. konca ir atvērta...jāsakārto mājas lapa. Man tā gribas saprast ,kā lai to visu maina , maina tā lai būtu nauda, normālai algai un bizness ietu.šomēnes atļāvos sev nopirkt matu krāsu.nu comon...tas tā nedrīkst palikt. es saprotu,ka esmu pašā sākumā, un tomēr kautkā ir jāsaprot. ko tālāk un kā tālāk,lai nākotnē mēs varam un daram. Gribu apzināšanos, gribu brīnumu, gribu sapratni, gribu lai nāk nauda,lai viss iekustās, pagaidām vilciens stāv pieturā.
7. Novembris 201300:17: koncasss
Viss ir mainījies. šis viss gads ir tāds lielu pārmaiņu gads. Man ir mašīna.Rīt braukšu uz tehnisko. Lietas ar kurām jātiek galā.Daudz jādomā un jādara. šis gads ir manas pieaugšanas gads. Agrāk viss likās vienkārši , pat ne tā ....es varēju vairāk palikt bērns. Es joprojām darbojos ar projektu un ir jāpārraksta atskaite jau kuro reizi.Tā iespēja, kas pie manis atnāca...turpinās ar secinājumu, ka neviens jau neteica, ka būs viegli. Es ticu! Es ticu, ka to paveikšu man tīkamā veidā. Tomēr sajūtas ir savādas, es esmu aizdegusies un to jūtu.Es iepriekš tā nedegu.Man ļoti vajag to visu sakārtot, savādāk pašliak ir tā, ka pārtikas nauda aiziet vizītkartēm un tas man atpakaļ neko nedos, jo tā nauda bš jāatgriež santimam.trūkst reklāmas , mājas lapas , darba laika un miera. vakar bijām ar sa uz kino, beidzot divatā.Rudens ir grūts, tā čukst pat migla uz laukiem. un gribot negribot vajag arī raudāt un nedaudz skumt.Cik tomēr ļoti tas mainās, dullā vasara un atkal rudens, kurš veļas pāri ar smagiem mākoņiem un pat zinot , ka vasara būs nākošgad...reālā realitāte, kurā esmu nonākusi liek man abrīnot cilvēku sabiedriskos nodomus radīt sev sarežģījumus ar noteikumiem un grāmatvedību. cilvēku pasaule....gaismas bumba...jūrai...khaa.Kā es gribu? es gribu lai līdz jaunam gadam viss sakārtojas un norimstas, sakarā ar naudām un projektu. Gribu strādāt un domāt ...ko un kā. Ko man vajag lai bizness aizietu.reklāmu, reklāmu reklāmu!Reālo realitāti vajag iegrozīt tā , lai es pelnu mēnesī vismaz 400.+ telpu noma Kā to izdarīt? zini šķiet vajadzētu domāt uz priekšu, bet to es lipināšu pa mazai piciņai.Tagad svarīgi ir tikt galā ar to ko jātiek. Es zinu, kas ir galā...laimīga un apmierināta es, kas var baudīt dzīvi, ceļot un strādāt, nodarboties ar jogu un būt pieprasīta.Būt pašai sev laimīgai...reālajā realitātē!khaa un paldies eņģeļiem!
8. Oktobris 201311:46: berni
Drausmīgā vakardiena. Es jūtos iztukšota. Visa tā bļaušana uz bērniem un ārdīšanās. ā es neizturēju, es situ ar slotu pa skapīti, salauzu šaufeli, lauzu bērniem gultu un izgrūdu no plauktiem visas mantas. sapsihojos, un īstenībā dēļ tā ,ka vajadzēja padarīt darbu. bērni bļāva un nekārtoja istabu, nāca sūdzēties un es sapratu, ....es ieraudzīju, kas darās enno plauktā un viss....es sapratu,ka darbu ar viņiem es nevaru padarīt, un es neesmu viņiem iemācījusi sakārtot savas mantas un mani pārņēma bezpalīdzība. es vienkārši atkal near ko netieku galā, mājās bardaks un darbs nepadarīts. vai tā ir plānošanas problēma. drausmas kā es viņus vakar saucu , sūtīju uz miskasti pie bomžiem un ieteicu kakāt istabā ,lai smird visa māja. Un vakarā ,kad atbrauca sa es aizbraucu pie baibas dzert, atbraucu un izvēmos, un šodien jūtos slikti.kāds brīnums!
29. Septembris 201312:12: oi jaa
Vakar atbrauca Baiba , un bijām viņu sagaidīt ar ļošu un maiju. Iedzēru vienu glāzīti brūnā un šodien nav pohu bet jūtos tāda dulla, vispār jocīgi...negribas dzert! un galvenais ka visiem...Jāver vaļā ofiss.štābs. dimantu raktuve. vispār laikam ir pohas.ēdu mannaa bez sajusmas un sa ir mēģī.Es joprojām esmu neizpratnē par vienu lietu un tas ir sekss.Kāpēc tā sanāk? kāpēc tad kad viņš ir tad viņš ir nelaikā un manas sajūtas pēc tam līdzinās kautkādai izvarošanai, nevis labprātīgam seksam. Gaigi nedēļu un tad kad sagaidi, tad tajā brīdī tajā brīdī viņš arī varēja nebūt.jo man no rīta šī štelle neaizrauj.tā jau nav pirmā reize.un tā jau ir gadiem atkārtojusies situācija., bet mīlestība pret šo jauko būtni liek atdoties un notraukt asaras un mīlēt. un man lai atnāk 600 lati projekta veiksmīgam turpinājumam!khaa
25. Augusts 201321:39: vasara un vispār
Kautkāda iekšēja nopietnība. vasara sāk beigties. negribas cilvēkus. gribas būt vienai. un tajā pat laikā gribas sajūtas, gribas just , gribas lai kāds manī iemīlas. Kurmene turp un atpakaļ, nedēļa ar ivaru elīzu plauktiem , jūru, kino, cirku, maiju dēļiem.un nēģu svētki ar pazīmēšanu , gulēšanu 3 stundas un nīkšanu parkā līdz pēdējam. saruna 5 no rīta.man viņa pietrūkst, tikai informācija par 3 mēnešiem un spriedums par labu man....nebūs tā, kautgan tas jau tāpat ir skaidrs...un tomēr tā saruna liek man domāt.laikam jau man tā gribējās. laiks domāt.
5. Jūnijs 201315:47: smilšu vētras nobeigums
Vakar viss apkl usa. nebija pat nekādas vēlmes , pirmā daļa caur ja jau tā tad vajag, labi. un otrā mežā ar zibeņiem, ar nogrieztiem matiem spurainā ezītī, ar kautkādu savādu pieķeršanos, mīlestību, pretošanos un savādām vēlmēm,un veciem teikumiem par to ,ka ja man tā būtu mājās...laikam jau pārāk līdzīgi...un tomēr ir sajūta, ka tas viss vairs nebūs...un arta smejās, ka tagad vasaras vidū un viss?...un es vairs negribu. kā būs kad tagad mani vairs tā negribēs, ka nebūs iemeslu un rīcības kautvai nokrāsot matus...es vairs negribu, un tik jocīgi,ka mājās šodien vairs nav neviena sērkociņa, uguns nešķiļās, uguns ir savaldīta, es viņai tik ļoti pateicīga, tas mani ļoti atdzīvināja pēc ilgām slāpēm...nopirku šķiltavas....es tāda kā nedaudz skumja, tāda kā nedaudz iekšā raudu ,jo atvadījos. nav vienalga, nav arī tukšuma, savāds skumš miers un mājas ar Sa .Un tad tagad arī pienāca tas brīdis, kad pati par sevi...par darbu, nopietnību skatīšanos uz lietām ar citām acīm un nē.Sēžu uz balkona ar kompi , pīpēju un lēnām šķetinu šīs dienas mieru. Gandrīz gadu. Tinot tās filmiņas un situācijas, arī ar savu piedod...un ai,lai tas viss iet prom un paliek tur kur bija. Jāsāk rīkoties operatīvi darbam un naudai, jo tas jau nāk, tikai jāatļauj tam notikt. Es paceļu acis un debesis ir zilas, zilas virs manis, es atkal esmu es, tur kur biju ar viņiem visiem, citu pieredzi, bet nu jau atkal redzot cauri.Tas ir labi ka tā, jo pietiek. un notiek pareizi, es zinu. un vēl es nonācu pie secinājuma, ja cilvēki ir saistīti tikai ar seksu, tad tas agri vai vēlu beidzas, jo fiziskā enerģija laikam nevar uzturēt tik lielu, ilgstošu interesi kā garīgā enerģija.ļoti sen nav bijusi tāda diena kā šodien, kad veltu dienu sē'dēšanai un domāšanai.veselīgi tā reizēm. un ko tad mēs tagd gribam? tu nezini ko tu gribi...un es- es vienmēr zinu ko es gribu, vai ne. un es tiešām arī gribu, to kā ir tagad. es gribu,lai viss sakārtojas,viss saliekas pa plauktiņiem un atvilktnēm. lai ir miers, lai ir mērķi, mērķtiecība un apskaidrība par sevi.
12. Maijs 201301:56: njaa
viss tik ļoti mainās. man skumji. viņš atveda man kleitu. viņš ir tik vienkārš, tik paties. bija jābrauc uz slimnīcu un es zināju ka tā būs, es zināju ,ka viņu vairs nesatikšu. ...un viņš, viņš tā arī neko nesaprata, pat ne to cik man ir svariigi būt tieši ar viņu.lēmumus pieņemt nedrīkst, lai nemainītos...viņš pats visu sabojāja, nav vairs , bet es gribēju līdz brīdim, kad es izrādījos dievīga viņa draugam ...un viņš, viņš mani tomēr neaprecēja...un es arī vairs negribētu laikam, jo nav ...tik daudz vienkārši sarežģītu situāciju, un es jūtos viena, dēļ tā ka man nav viņa, viņa dēļ kā ziedēt un plaukt mīlestība varbūt ir un tomēr taureņi nelido, tas ir kaut kas tāds,bez gribēšanas, bez kaislības, ar piepūli un nepieciešamību es pat nezinu ko lai tālāk un kā tālāk...a kā tālāk?
16. Aprīlis 201309:25: njaa
Nesen, nu jau tieši nedēļu esmu mājās. Sacepusies ar tīrīšanu un veļas mazgāšanu. Piektdiena pie brāļa, karaoke un kaļķu vārti. Un sestdiena ļoša un maich un tekila un jaa. Lauva mani ievilka projektā ar bērnu nometnēm. Kāpēc tāda skepse?ļoti labs jautājums.....es esmu jau otro dienu ar kautko šausmīgi neapmierināta....kas ir? ....man iekšā skan....es vairs nedarīšu neko par velti un vakar sēdēju un līdz 1 taisīju plakātu....un skepse ir, tiešām ir. un ko lai ar viņu dara. nesaprotu kas notiek , vai tāpēc,ka mans pēdējais pasākums tā izgāzās, vai tas atkal ir tas...es negribu neko darīt...sviesc.Laiks sev...un par to,ka es mazgāju visu māju man jau neviens nemaksā, es meklēju darbu, pēc bostonas sapratu,ka varu strādāt, un gribu savu naudu. Sa kaitinājums ar keponu no cropp....jaa nu forshi, man nepietiek naudas pat sejaskrēmam. Man arii taa nepatiik, tagad sēžu un žēloju sevi....ak nabadzīte,kā tev neiet, galīigi neiet. Baibai parādā, māsai parādā...un nekam nepietiek....aiaiaia , paraudi.un ja tā ņem ir pagājusi tikai nedēļa un manī atkal sāk parādīties kautkāda nožēlojama sajūta ar kāa man neiet. Lēnām ,ļoti lēnām atskāršu, ka mana dzīve prasa no sevis sajuutu,katrs pats par sevi.
2. Aprīlis 201310:23: aaaa
help me, help me, help me. AAAA, Bostona...vakar seezu pie margitas raslabuhaa dzeru alinju, eedu rosolu, viss fantastiko...un zvans tev riit uz darbu...nu tad maajaas, sakkartoju saliku mantas, izgaaju uz ielas 6 50 un zvans...pukes nav...auksts, sasalushas. Tagad sezu pie kompja plkst 10.25...vnk deeeeeee, un b veel, tu vareeji vakar aiziet uz veikalu...itkaa vinja nezinaatu,ka vakar puse veikalu bija ciet del lieldienaam. Taa jau piegriezies visiem buut paraadaa , un tagad vel darbs atceelaas atkal. pisec kautkaads. Nesaprotu cik ilgi shitaa spiidzinaashana veel turpinaasies...gribu naudu, man vajag naudu...es saprotu visu saprotu, vinjas straadaa, vinjas maksaa, vinjai zb par mani maksaat un arii man zb, ka vinjai zb un vispaar viss zb. bljaaaaaaaaaaaaa nu cik ilgi vel shitas sviestsssss...es laikam negribu vairs buut jauka, es arii tagad buushu skarbaa reaaliste, davaj es arii gruziishos un puksteeshu.pelniisu naudu un buushu pati par sevi sevi un sevi....un tad es arii staigaashu un gruziishu paareejos...par to,ka nav izdariits shitas un tas, ai vnk zb.
19. Marts 201323:01: Bostonas skola
1) katrs pats par sevi 2) Nedriikst laist garaam iespeeju straadaat. ja straadaa,tad straadaa. 3) par visu ir jamaksa 4) pec pilniigas pakaljas uzlec saule 5) soliijumiem nedriikst ticeet 6) domaa pati kaa tikt galaa Mana pirmaa darbadiena bija sakusies 4 no riita, un es redzeeju,ka viss notika pareizi, pat tv lidz pedejam bridim mani uzmundrinaaja,ar bildeem no kosmosa un saules.Es esmu pilniigs kosmonauts. Tie cilveeki uz lauka taa straadaa,smagu zemes darbu.Un man to loti vajadzeeja. Smags darbs,taads kaa ar zemi arii tur pie zemes, es...miss buteerfly atlidoju uz vienu dienu un otraa dienaa jau gaidiju atkal briinumus. Tagad aaraa liist lietus, un es redzu cik ljoti augsha mani sargaa taadaa zinjaa ka tajaa dienaa ,kad es straadaaju spiideeja saule,kautgan pedejaas nedelaas,tas ir liels retums.Man patika cilveeki pie kuriem tiku mashiinaa un vini man tieshaam paliidzeeja.Es ljoti gribeetu aizsuutiit viniem domaas ziemelblazmu kaa minimus, taadu briinumu,lai sirds priecaajaas.:) paldies tev edgar.
17. Marts 201300:53: fuck
Fuuck!shodienas geniaalie konstateejumi ir fascineejoshi.Shodien atskaartu,ka esmu jau b paraadaa vismaz 200p. un pedejas zinjas no narciseem arii nebija nekaadas. Shodien es sapratu,kameer es pati neko nedariishu nekas arii nenotiks.Seedi kaa mulkis..atbraucis savaas narcisees un saproti, ka vinju nebuus. To pa aukstu, to pa slapju, to nekad taa nav bijis un parads tik kraajaas un kraajaas. Un es vel sapratu to,ka es esmu viena ar visu pasauli. Pat ne tas,ka tavaa vietaa neviens neko nedariis, arii ja sola, bet tas ka sa man vinja nav. Saproti nav vispaar...es vnjam uzrakstiiju divas veestules un man uz to netika atbildeets pilniigi nekas. Muusu attieciibu nav, dziivee vinjuu nav. Visi ar mani sarakstaas un runaa tikai es savas probleemas risinu kratot sirdi reaalam tukshumam,kurs ar mani nerunaa un vienalga kapeec. Cilveeki kuriem patiesiibaa es tik daudz neruupu raksta man vestules, pieversh uzmaniibu, noveel jauku dienu un mans...taa saucamais dziivesbiedrs visparr neliekas par mani nezinis, un es mulke te divus vakarus no viena vinja teikuma skaloju sev smadzenes. A vinjam ir pohuj, vinjam ir viss daudz svariigaaks par mani.Un taa nu es , es tachu esmu viena un par mani neviens neparuupeesies,ja es pati to nedariishu.Baaa, vnk kolosaali.
|