mohito

mohito @ 02:52: Un man arī pienāca tāds moments ka tā sāp sirds no aizvainojuma un kamols kaklā. Es šodien sarunāju ar sa ka tiekamies 13 un visi braucam uz parka atklāšanu, as notika? es atbraucu mājās...neviena nav, telefoni mājās sazvanīt nevienu nevar, atslēgas no ratiņtelpas nav...mani pameta , atstāja, nepadomāja. un tad vēl manas dārgās draudzenes...s pierunāja b iet baļā....tāpēc ka viņa tā gribēja....man neviens neuzprasīja kas ir ar mani, viņas aizgāja priecāties un es paliku. Es mēģinu saprast kāpēc pie manis nāk tādas situācijas kā šodien? tas ir sasodīti smagi. Sirds sāp un es raudu , raudu no sirds. Tā ir tāda smaga diena, kad visi ku biji ars tev likās vistuvākie tevi piečakarē...un piečakarē smagi. Es vispār negribu vairs nearvienu runāt. Tas ir sāpīgi, kad tu vienmēr rēķinies ar visiem un tad kad tev vienreiz gadā ir tiešām smagi uz sirds nav neviena kas tev palīdz. Labi, ka es sazvanīju maiju , viņa pat francijā ir gatava mani uzklausīt. Un ar s ...tu padomā labi, tad kad viņai kautko vajadzēja tu biji, tu biji . Man tā nevajag .Es viņu vedu...uzticējos un gandrīz nonācu avārijā...un aizvedu roli...un tad pēkšņi...ejam baļļā ar pilnīgu ignoranci pret apkārtējiem, pret mani. vai mans ego ir tik liels,ka es daudz gribu. Jā tu gribi pa daudz...gribi lai ar tevi rēķinās.
Pameta ,atstāja, nepadomāja, nesadzirdēja...sajūta pēc tēta.Tā ir tik bezcerīga sajūta...tik bezcerīga.Maza būdama es ilgi nevarēju pieņemt un tagad 30 gados izrādās ,ka neesmu varējusi to pieņemt līdzšim.Kāds ir iemesls tam, ka vīrieši tā izturās pret mani,es taču viņus tik ļoti vienmēr mīlu un kāpēc ar to nepietiek?
Man dotajā brīdī iekšā viss sāp. Un es negribu vairs redzēt nevienu...nevienu cilvēku no šiem trijiem. Un sekot sa ar jautājumu kad man būs seks es arī negribu...es negribu ...es gribu braukt prom, braukt uz barselonu...savā dzīvē.