|
|
Thursday, June 6th, 2013
|
1:43p
otrdiena - 37.
trešdiena - 38. Dienas izskaņā gan pērkons uzrūca, bet mēs nenobijāmies un turpinājām dauzīt bumbiņu. Sanāk arvien labāk un labāk, īpaši bērniem - gleznot uz tēta slapjās, smiltīm aplipušās muguras
ceturtdiena - 39. Apgūstu apgūstamo un cīnos par vietu zem saules
(comment on this)
|
4:49p
Gāju pa taciņu un tur - vīngliemezis, tāds liels un gaiši brūnu māju uz muguras, rāpoja no labajām pienenēm (tipa pamatēdiens) pie kreisajām (tipa deserts). Un tad es atcerējos, kā reiz, sen senos laikos tiku skrējis uz mājām, jā, jā, pa to pašu taciņu. Es skrēju ātri un zem kājām neskatījos, jo man kaut ko vajadzēja, tik neatceros kas tas bija, to vien zinu, ka vajadzība bija šausmīga (nu tur - ēst vai čurāt, vai no lietus aizmukt, vai iemīļoto seriālu noskatīties). Un vēl es atceros, ka zem kājām kaut kas kraukšķēja un tagad es atceros, ka reizēm uz taciņas guļ tādi plakanie gliemeži - izkaltuši un saplēstām mājām ...
(comment on this)
|
|
|
|