laumis' Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in laumis' LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Tuesday, June 3rd, 2025
    3:28 pm
    esi dīķis
    My mind is like a pond full of fish. The fish are my feelings. Remember to Be The Pond
    Sunday, May 25th, 2025
    6:21 pm
    pagājušajā nedēļā centos saprast to, kur es jūtos kā mājās. Tas jautājums pavīdēja arī vienā kursabiedreņu sarunā un nonācu pie sajūtas, ka turpmāk būs bail prasīt vai definēt kā cilvēki mani redz vai kā jūtas manā klātbūtnē. Es it kā jūtos mājīgi visur, jo tai sajūtai nav baigās saistības ar vietu, jo, lai neizklausītos pārāk nožēlojami, es nesaku, ka jūtos kā mājās ar saviem kaķiem, jo tā reāli ir. Man īsti vairs nav cilvēku, kuri jūtas mājīgi manā klātbūtnē un es reāli nezinu kā ar to tikt galā. Man šķita, ka man pietiek, ka es pati jūtos mājīgi, bet tā nav.
    un par draudzenēm - K sarunājas ar mani ļoti bailīgā veidā un kopumā šķiet, ka viņai ir bail man uzdot jautājumus. L ir diezgan noslēgts cilvēks un pēdējā laikā ir bijis grūti saprast vai viņas acīs neesmu vnk "interesants" cilvēks.
    ķipa collection of interesting people and things
    es šobrīd mainos un tāpēc tāda neziņas sajūta ir ok, es to saprotu, bet reizē gribas sajust zemi zem kājām
    Saturday, May 17th, 2025
    8:34 pm
    esmu atpakaļ.
    Esmu pamanījusi, ka būt vienai ir vieglāk. Ir vieglāk nemainīties un palikt tur pat, kur atrodas vispazīstamākās sajūtas - vilšanās, bailes, neskaidrība. Lai arī kā cenšos sev iestāstīt, ka esmu kaut kur pavirzījusies, tā pat katru nedēļu pie Paulas runāju par vienu un to pašu un šķetinu vienas un tās pašas problēmas. Ko nozīmē šķetinu?

    Labi, pārstāj.

    Šodien mazā Lauma diezgan stipri paraudāja un ir skaidrs, ka kaut kas sāp.
    Ak šie pūliņi saprast - par ko viņa raud.


    Jo sāp taču arī ši brīža Laumai.

    Varbūt esmu iepazinusies ar kādu jauku cilvēku, bet varbūt viņš būs pēdējais salmiņš pirms stājos klosterī. Laiks rādīs.
    Sunday, December 8th, 2024
    1:17 am
    gribas izdzēst cibu un sākt no jauna, bet vai tam ir jēga?
    Protams, ka ne.
    Dzejas slams, bija kas neplānots un tiešām pietrūcis. R uzaicināja, jo viņa draugu lokā īsti nebija neviena ar kuru aiziet (tāpēc aizņēmās no A) un man prieks, ka tā.
    Uz skatuves viņiem visiem bija kas kopīgs. Kad nostājies publikas priekšā, bieži gadās publiku nemaz nesaskatīt un tāpēc it kā lasīt vai deklamēt dzeju tumsai.
    Atmiņā iespiedās Zefīrs, Jūlijs, gotu meitene (Aiga?), čalis no Daugavpils, Artūrs (bet vispār arī pārējie - Mammīte un pirmā meitene ar dzejoli par laikabiedrenēm-smēķētājām).
    Artūr, tev izdevās. Lai arī jau kādu laiku neesmu lasījusi neko, kas nebūtu saistīts ar materiālzinībām vai fiziku, tomēr šķiet, ka dzeju vēl sajūtu, kad ir ko just.
    Domāju par tavu naglu un koka zaru. Man ir aizdomas, ka neesmu vēl iemācījusies atkāpties no savas dzīves naglām. Šķiet, ka tā plaisa dzīst briesmīgi lēni un ja vispār.
    rīt gribu tikt līdz prozas lasījumiem


    šķiet, pamanīju sevi no malas
    un kā jau vienmēr, kad tā notiek,
    izskatos saraustīta un nogurusi no tās kārtības, kuru cenšos uzturēt
    Saturday, November 30th, 2024
    1:57 pm
    AAAA
    ejam fočēt lietas ar zaķi!!!
    woohoooo

    ļoti priecājos par ISSP kursiem
    tas bija labs lēmums
    Thursday, November 14th, 2024
    6:52 pm
    Šodien bija ļoti interesanta saruna un es īsti nezinu, kā rīkoties tālāk.
    K palūdza ar mani aprunāties un tam visam ir kaut kāds backstory, bet īsumā - viņš šajā semestrī ir bijis diezgan nomākts, un mēs ar D esam centušās viņu kaut kā atbalstīt. Ar sarunām, protams.
    Tad ap oktobra vidu mums bija saruna,kuras laikā pateicu viņam, ka man tam vairs nav kapacitātes - uzklausīt viņu -, jo vienmēr vēlos dot padomu un tas mani bija sācis stipri nogurdināt.
    Tad nu uz kādu laiku mēs vairs nepārunājām neko pārāk svarīgu. Tikai lietas par kopīgo kursa darbu, kas arī šķita briesmīgi smaga nodarbe.
    Bija tā, ka D rakstīja darbu, es rēķināju un domāju, ko vajadzētu, ko nevajadzētu tur likt iekšā un K ļoti centās saprast, ko darīt. Daudz baidījās, bet šķiet, ka iemācījās tieši tās lietas, kuras būs eksāmenā. Tā kā procesa laikā noteikti kaut ko arī apguva, ļoti labi.

    Tās emocijas bija tādas smagnējas, jo bija reāli kaitinoši gaidīt no viņa lielāku iegūldījumu darbā, nekā uz to bija spējīgs. Notiekti sāku audzēt pati savu resentmentu (kā pārtūlkot?) pret viņu.
    Mana vaina, galīgi ne viņa atbildība, varēju iet uz stāstīt, bet neizvēlējos tā darīt.
    Viņš šodien paacināja uz sarunu, kur izstāstīja, ka jūtas neomulīgi manā klātbūtnē un ka nevēlas, lai tā būtu.
    Es viņa vecumā nebūtu bijusi spējīga uz kaut ko tādu, tāpēc šķiet, ka viņš ies tālu dzīvē. Nepazudīs.

    ceru, ka šodien atkal nepaklupu aiz saviem vārdiem, bet šķiet, ka šis šķēps starp mums būs sadzijis.
    es tā ceru
    Wednesday, November 6th, 2024
    2:46 pm
    Vai Tramps dzīvos tikpat ilgi, cik diktators Putins? 
    Vai tomēr paspēsim ieraudzīt viņa klonu, vai vēl labāk - Masks augšupielādēs viņus abus uz servera un mums vairs nevajadzēs ražot jaunus kapitālisma troņmantiniekus?
    Monday, November 4th, 2024
    8:06 am
    Ir 3 veidu Van der Vālsa saites. (STARPMOLEKULĀRĀS)
    Šo saišu kopīgā pazīme ir dipolu funkcija savienojumu veidošanā.
    Dipols ir molekulas pozitīvi un negatīvi lādēto daļiņu "smaguma" centru izkārtojums (+ -). Patstāvīgs dipols veidojas molekulās, kurās elektroni lielākoties sakārtojas vienā molekulas pusē un pozitīvās daļiņas (protoni) - otrā. Rezultatā molekulas savstarpēji elektromagnētiski pievelkas un veido saiti, kas savieno nu jau garāku molekulu virkni(+ -)=(+ -).
    Dipols var būt arī momentāns un nepārtraukti šaudīties no vienas puses uz citu, radot izkliedētu lādiņu visā molekulā. Šādus momentānos dipolus var inducēt* (*noturēt patstāvīgā pozīcijā). Šādu saiti sauc par indukcijas saiti un tā ir vājāka par patstāvīgu dipolu saiti, jo daļa enerģijas ir jāvelta momentānā dipola stabilizēšanai.
    Ir iespējama arī momentāna dipolu saite starp diviem momentāniem dipoliem. Protams, tas paredz, ka notiek arī momentāna atgrūšanās(+ -)(- +), bet pievilkšanās ņem virsroku un notiek biežāk. Šādu saiti sauc par dispersijas saiti un šķiet, ka tā ir visvājākā no visām Van der Vālsa saitēm.
    Kā kronis uz galvas ir jāliek ūdeņraža saites, kuras ir visstiprākās no starpmolekulārajām (būtībā specifisks dipolu saišu gadījums, bet nav Van der Vālsa) saitēm. Tur ūdeņradis stipri lokalizē pozitīvo lādiņu un rada ļoti spēcīgu dipolu un piesaista kādu elektronegatīvu atomu ( O, N, F, S u.c.). Rezultātā spraudziņa starp valences (ārējā enerģijas lokā esošie) elektroniem un atoma kodolu ir krietni mazāka nekā Van der Vālsa saitēm. ("Tā kā ūdeņraža atoma izmēri ir niecīgi, bet
    valences elektronu nobīde ir ievērojama, šāda atoma grupa spēj pietuvoties citai
    elektronegatīvu atomu saturošai grupai, līdz attālumiem, kas ir ievērojami mazāki, nekā
    pastāvot Van der Vālsa saitēm".)

    (STARPATOMU) Kovalentās saites dalās ar valences elektorniem, lai radītu stabilu max 8 elektronu loku (ir polāras un nepolāras kovalentās saites). Jonu saitēs valences elektroni tiek atņemti un rodas lādiņš, kas rada elektromagnētisko pievilkšanos + -, nevis ārējo elektronu dalīšanos. Metāliskās saites ir jocīgas, tur elektroni maisās un peld atomu kodolu zupā un brīvi pārvietojas, līdz ar to, ir ļoti labi elektrovadītāji. Viegli uzlādējas un tā. Tas ir pagaidām tas, ko saprotu par saitēm, bet ir vēl baigi daudz kas jālasa un jādara. Šis ir jauki.

    Polāra molekula = asimetriska. momentānais dip < spēcīgs dipols
    Nepolāra molekula = simetriska. patstāvīgs dip < momentānais dipols
    Saturday, October 5th, 2024
    5:59 pm
    Klau,
    ja jums ir kaķi vai suņi mājās -
    cik daudz ķemmes kažoka kopšanai ir ok?
    Cik bieži metat ārā/pērkat jaunas?
    Friday, September 27th, 2024
    12:05 pm
    Šorīt bija ļoti savdabīga pieredze. Šķiet, ka prāts izvēlējās nestrādāt. Nebija nedz mērces, sulas, enerģijas, nedz arī milzīga pārdzīvojuma par notikušo. Disociācija, šķiet, sit augstu vilni.
    Bet laikam arī tas cik daudziem no kursa arī negāja viegli mīkstināja kritienu. Gribējās raudāt, bet apziņa, ka kāds raudātu līdzi - mierināja. Cik egoistiski, pff
    jebkurā gadījumā, esmu agresīvi noskaņota, jāpaklausās roks, jāpaskrien, jo ir grūti nokontrolēt enerģiju sēžot krēslā.
    pameklēšu info priekš Getliņu projekta.
    Sunday, September 22nd, 2024
    9:26 pm
    mīļa māsa, mīļas draudzenes - visas mīlu.
    Sunday, September 15th, 2024
    8:24 pm
    tieši runājot par bildēm - tikko saņēmu māsas kāzu foto. Mans vienīgais sirdsmiers nāk no tā, ka redzu, cik ļoti man ir paveicies ar ģimeni. Brālis un māsa, mamma un nu arī māsas vīra ģimene. Neplivinoties pārāk saldās fantāzijās par idilliski tuvām attiecībām - es vienkārši novērtēju, ka mūsu pulkā visi ir skaisti, veseli, gudri un sirsnīgi cilvēki. Smaids nevienam nešķiet viltots un laba vēlējums - liekulībā mudžināts.
    Monday, September 2nd, 2024
    1:03 pm
    sēžu un gaidu 14:00
    ir jauki un bailīgi
    Tuesday, August 27th, 2024
    7:15 pm
    kā es veidoju draudzīgas attiecības un uzturu tās? Kā tas ir - būt manam draugam?
    vai es kādreiz vispār esmu to mācījusies darīt?
    pēdējā laikā esmu domājusi, ka man nav "dabīgi" draudzīgu īpašību un ka mans jocīgais komunikācijas (šis nav domāts kā "pick me" raksturlielums) veids ir neglābjami ierindojis mani vientuļnieku solā, bet bet bet tā varētu arī nebūt
    dāsnums nav nācis viegli, bet vienmēr nožēloju, ja tāda neesmu bijusi
    cenšoties saprast citus, nereti palieku didaktiska
    ir kaut kā jāiemācās saprast, kad mans labais nodoms vienkārši neatspoguļas manās darbībās un vārdos
    manam brālim pēdējā gada laikā to ir ĻOTI izdevies uzlabot un jūtos daudz drošāk viņam stāstīt savus pārdzīvojumus, jo pastāv iespēja, ka pretī saņemšu vienkārši līdzjūtīgu sirdi, nevis pasīvu piebildi, ka visiem smagi (jo tā jau ir, bet man pox par citiem, ja tāpēc nevaru būt skumja)
    ntā
    Saturday, August 17th, 2024
    4:04 pm
    nepārpotiet, man ir ļoti, ļoti paveicies ar mammu
    viņa ir ļoti atvērta un saudzīga pret saviem bērniem (tik cik ir viņas spēkos un apziņā)
    the intetnion is there and I love her for it


    bet tā jaunā sajūta par ģimeni un attiecībām ar vīriešiem un cerams kādu dienu - vīru
    ir jāieliek vārdos
    Monday, August 12th, 2024
    8:14 pm
    mācīšana/pārmācīšana/mocīšana
    Kad atlidoju, zināju, ka ar pārmaiņu ieviešanu ies lēni - ne tikai tāpēc, ka šajās 2 nedēļās viņai ir brīvas tikai pāris dienas, bet arī situācijas novērtēšana, statēģijas izveide un izvēle, kā komunicēt u.t.t., ir svarīga lieta. Pirmajās dienās mums abām bija grūti ar komunikāciju un tā vēlaizvien ir, bet ir jau vieglāk. Šķiet, ka bieži runāju ar viņu ļoti neiejūtīgi un skarbi.
    sāksim ar tēmām:

    Kā mamma ir dzīvojusi līdz šim?
    Līdz šim viņa uz jebkuru jautājumu (un līdz ar to arī atgādinājumu) par svara samazināšanu ir reaģējusi it kā tie būtu cietsirdīgi centieni viņu pazemot. Jāatzīst, ka man ir diezgan liels kauns par to, cik nepacietīga esmu bijusi un attiekusies it kā tā būtu netaisnība pret mani. Nu kā nav saprotams, ka ja viņa nerūpēsies par sevi, tad nebūs neviena, kurš parūpēsies par mani? (cik lielulīgi, ne?) protams, protams, mātei ir taču jārūpējas par savu bērnu, bet nu es beidzot redzu savu vecāku iespēju robežas. Diemžēl viņu trūkumi liek man spriest, ka vecāku dotības viņiem (abiem) ir diezgan niecīgas. Ir jāpietiek ar mazumiņu un jābūt pateicīgam arī par to.
    Viņa ir dzīvojusi neapzinātībā par to, ko viņa reāli dara un nedara, lai par sevi rūpētos. To varu teikt ar diezgan lielu objektivitāti, jo pati tam arī piekrīt. Aizvakar saskaitījām 46 kurpju pārus no kuriem nēsāti ir apmēram 35, atstājām 17. Tieši tas pats pats ar kalorijām, ogļhidrātiem, proteīnu un kustību. Lai arī viņas darbs ir diezgan fiziski izaicinošs, viņas dzīvesstils tāds it nemaz nav. 10 min gājienu uz darbu brauc ar mašīnu, guļ labi ja 7 h diennaktī, brīvajā laikā guļ uz dīvāna un disociējas telefona piedāvātajās izklaidēs. Pa vidu visam aprūpē invalīdu vīru, taisa ēst katru dienu un gludina gultas veļu, lai nomierinātu trauksmi, ka kaut kas ir visu laiku jādara.
    Reizēm, kad viņa pamostas pārgurusi, šķiet, ka viņa ir krietni dziļāk uz spektra nekā joka pēc ar brāli un māsu esam teikuši un domājuši, ka ir. Ja viņai tādā brīdī uzticētu kādam aprēķināt morfija devu vai iedot tabletes saviem pacientiem pansionātā - kas tad?

    Kāda manā prāta bija mamma līdz šim?
    Man šķita, ka viņa ir līdzīgāka man savā ambīcijā darīt grūtas lietas, jo tās ir grūtas un izaicinošas, un līdz ar to iespēja pamanīt sevī vēl neapgrieztu akmeni ir diezgan augsta. Man šķita, ka viņa ir gana tālredzīga un apsviedīga, lai tiktu galā ar prāta spēlēm.

    Kāpēc es atlidoju?
    Iemesli ir dažādi un motivācija šī gada laikā ir svārstījusies un grīļojusies ap tēmu - man gribas saprast, kas ir mamma un palīdzēt viņai apzināties kā būt par manu mammu. Man šķita, ka viņa vēlas būt mana mamma, bet ar katru dienu arvien vairāk saprotu, ka viņa vienkārši meklē savu mammu savos bērnos. Viņai arī pietrūkst sakarīgas mammas.

    Kādu esmu mammu ieraudzījusi? Kāda viņa ir patiesībā?
    Viņai nav skaidrs (kā es to zinu???), kas viņa ir un kā viņas ķermenis ir sadzīvojis ar viņas dzīvi. Man viņa ir neizzināma, jo pati nezin sevi (es jau arī nezinu pati sevi, tas neliedz citiem mani pamanīt).

    Kā viņa vēlas dzīvot? Ko ir gatava mainīt, ko ir spējīga izmainīt?
    Man nav ne jausmas. Šķiet, ka viņa vēlas dzīvot tā, lai citi nejautātu vai viņa ir laimīga un apmierināta ar dzīvi, jo izskatītos, ka ir, lai arī kā būtu patiesībā.

    BIBO!!!!
    Man sāp sirds un nav enerģijas smaidam, jo neesmu redzējusi gana daudz Bibo bildes un video, man viņa mežonīgi pietrūkst. Esmu reālās attttiecībās ar savu emocionālo atbalsta dzīvnieciņu un pārdzīvoju neredzēšanos tāpat kā šķiršanos no cilvēkiem.
    Ja nākotne viesīs ilglaicīgu ceļošanu, tad tai jānotiek tikai kopā ar Bibsi. Viņš ir mana ģimene.


    KĀPĒC ES VĒLAIZVIEN DOMĀJU PAR S, JĒBAL
    Lost in the memories.
    nesen bija sapnis, kurā jutos pazemota viņa priekšā.
    Kaut kā attapos viņa tualetē un dzirdēju, kā viņš mīlējas ar jaunu, skaistu (visu, kas es neesmu) būtni vārdā "Džeina". Saulei austot, ienācis tualetē mani sākumā vispār neredzēja, pat ja neslēpos. Pat ja vienkārši stāvēju vai drīzāk tupēju pie izlietnes. Kaut kādā brīdī viņš mani pamanīja un, protams, mani pārņēma panika, viņu - izbīlis un dusmas. Tālāk laikam notika kaut kāda vārdu apmaiņa, kuras laikā vienkārši centos aizbēgt no viņa dzīvokļa un netraucēt viņam dzīvot tālāk. Kopumā ir sajūta, ka pats fakts, ka viņš turpina dzīvot manās domās kaut kādā veidā viņa dzīvē rada šķēršļus. It kā es būtu bijusi brīdis viņa dzīvē, kas ir jāatminas ar nožēlu.
    Vai tas ir jāsaprot tieši vai pretēji, vai kaut kur pa vidu? 48 grādu leņķī?



    Stratēģija vēlaizvien izpaliek.
    bet aprises jau sāk ieskicēties
    Mana seja ir atguvusi nedaudz krāsas un izskatos drusku jaunāka, mazāk iegrimusi eksistenciālā pārdzīvojumā.
    Vai līdz mūža nogalei iemācīšos rakstīt arī par skaisto, labo un vieglo?


    kā arī
    es tik stipri mīlu I, esmu pateicīga, ka man ir šāds refrences punkts
    kaut kas uz ko atskatīties un saprast, ka dziļa (draudzības) saikne ir iespējama un mīlestība ir īsta un skaista
    Sunday, August 11th, 2024
    5:32 pm
    mamma
    Esmu pie mammas Norgē.
    Te, protams, ir dvēselei pietrūksī ainava aiz loga, ļoti piezemējoša, reizē garstāvoklim ļoti pacilājoša.
    Šī ir cita veida pieredze nekā tā, ko biju gaidījusi.
    Mamma ir citādāka no tā, kādu viņu biju gan iedomajusies, gan gribējusi redzēt.
    Katru dienu arvien vairāk aizmirstu klusībā perēto cerību, ka viņa kļūs par to sievieti, kāda pati vēlos būt.
    Mīlu viņu nedaudz patiesāk. Tāda sajūta rodas, jo šķiet, ka redzu viņu skaidrāk.
    Saturday, August 3rd, 2024
    12:50 am
    mīlu māsu.
    un mīlu ar darbiem! un vārdi sekos, vēl vajag laiku, jūtos bišķiņ neērti to teikt skaļi.
    vecmeitu pasēdiens at the Catch, bija ļoti forši :)
    Monday, July 29th, 2024
    5:32 pm
    visu dienu ēdiens garšo kā plastmasa/ziepes
    šim varētu būt dažādi iemesli
    Thursday, July 11th, 2024
    9:18 pm
    jau kādu laiku cenšos atbrīvoties no liekā un atbrīvot dzīves telpu kam jaunam.
    šodien iztīrīju drēbju skapi un lodžiju, un pārdevu krēslu, atdevu katliņu un termoskrūzi.
    cerams,no pārējā tikšu vaļā tikpat viegli,
    lai vēlreiz pavasarī darītu to pašu.
    augusta pēdējā nedēļā krāsošanas darbi - lodžijai jātop skaistai
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba