laumis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
laumis' LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
| Sunday, December 8th, 2024 | | 1:17 am |
gribas izdzēst cibu un sākt no jauna, bet vai tam ir jēga?
Protams, ka ne.
Dzejas slams, bija kas neplānots un tiešām pietrūcis. R uzaicināja, jo viņa draugu lokā īsti nebija neviena ar kuru aiziet (tāpēc aizņēmās no A) un man prieks, ka tā.
Uz skatuves viņiem visiem bija kas kopīgs. Kad nostājies publikas priekšā, bieži gadās publiku nemaz nesaskatīt un tāpēc it kā lasīt vai deklamēt dzeju tumsai.
Atmiņā iespiedās Zefīrs, Jūlijs, gotu meitene (Aiga?), čalis no Daugavpils, Artūrs un, protams, arī pārējie (Mammīte un pirmā meitene ar dzejoli par laikabiedrenēm-smēķētājām).
Artūr, tev izdevās. Lai arī jau kādu laiku neesmu lasījusi neko, kas nebūtu saistīts ar materiālzinībām vai fiziku, tomēr šķiet, ka dzeju vēl sajūtu, kad ir ko just.
Domāju par tavu naglu un koka zaru. Man ir aizdomas, ka neesmu vēl iemācījusies atkāpties no savas dzīves naglām. Šķiet, ka tā plaisa dzīst briesmīgi lēni un ja vispār.
rīt gribu tikt līdz prozas lasījumiem
šķiet, pamanīju sevi no malas
un kā jau vienmēr, kad tā notiek,
izskatos saraustīta un nogurusi no tās kārtības, kuru cenšos uzturēt | | Saturday, November 30th, 2024 | | 1:57 pm |
AAAA
ejam fočēt lietas ar zaķi!!!
woohoooo
ļoti priecājos par ISSP kursiem
tas bija labs lēmums | | Thursday, November 14th, 2024 | | 6:52 pm |
Šodien bija ļoti interesanta saruna un es īsti nezinu, kā rīkoties tālāk.
K palūdza ar mani aprunāties un tam visam ir kaut kāds backstory, bet īsumā - viņš šajā semestrī ir bijis diezgan nomākts, un mēs ar D esam centušās viņu kaut kā atbalstīt. Ar sarunām, protams.
Tad ap oktobra vidu mums bija saruna,kuras laikā pateicu viņam, ka man tam vairs nav kapacitātes - uzklausīt viņu -, jo vienmēr vēlos dot padomu un tas mani bija sācis stipri nogurdināt.
Tad nu uz kādu laiku mēs vairs nepārunājām neko pārāk svarīgu. Tikai lietas par kopīgo kursa darbu, kas arī šķita briesmīgi smaga nodarbe.
Bija tā, ka D rakstīja darbu, es rēķināju un domāju, ko vajadzētu, ko nevajadzētu tur likt iekšā un K ļoti centās saprast, ko darīt. Daudz baidījās, bet šķiet, ka iemācījās tieši tās lietas, kuras būs eksāmenā. Tā kā procesa laikā noteikti kaut ko arī apguva, ļoti labi.
Tās emocijas bija tādas smagnējas, jo bija reāli kaitinoši gaidīt no viņa lielāku iegūldījumu darbā, nekā uz to bija spējīgs. Notiekti sāku audzēt pati savu resentmentu (kā pārtūlkot?) pret viņu.
Mana vaina, galīgi ne viņa atbildība, varēju iet uz stāstīt, bet neizvēlējos tā darīt.
Viņš šodien paacināja uz sarunu, kur izstāstīja, ka jūtas neomulīgi manā klātbūtnē un ka nevēlas, lai tā būtu.
Es viņa vecumā nebūtu bijusi spējīga uz kaut ko tādu, tāpēc šķiet, ka viņš ies tālu dzīvē. Nepazudīs.
ceru, ka šodien atkal nepaklupu aiz saviem vārdiem, bet šķiet, ka šis šķēps starp mums būs sadzijis.
es tā ceru | | Wednesday, November 6th, 2024 | | 2:46 pm |
Vai Tramps dzīvos tikpat ilgi, cik diktators Putins? Vai tomēr paspēsim ieraudzīt viņa klonu,
vai vēl labāk -
Masks augšupielādēs viņus abus uz servera un mums vairs nevajadzēs ražot jaunus kapitālisma troņmantiniekus?
| | Monday, November 4th, 2024 | | 8:06 am |
Ir 3 veidu Van der Vālsa saites. (STARPMOLEKULĀRĀS)
Šo saišu kopīgā pazīme ir dipolu funkcija savienojumu veidošanā.
Dipols ir molekulas pozitīvi un negatīvi lādēto daļiņu "smaguma" centru izkārtojums (+ -). Patstāvīgs dipols veidojas molekulās, kurās elektroni lielākoties sakārtojas vienā molekulas pusē un pozitīvās daļiņas (protoni) - otrā. Rezultatā molekulas savstarpēji elektromagnētiski pievelkas un veido saiti, kas savieno nu jau garāku molekulu virkni(+ -)=(+ -).
Dipols var būt arī momentāns un nepārtraukti šaudīties no vienas puses uz citu, radot izkliedētu lādiņu visā molekulā. Šādus momentānos dipolus var inducēt* (*noturēt patstāvīgā pozīcijā). Šādu saiti sauc par indukcijas saiti un tā ir vājāka par patstāvīgu dipolu saiti, jo daļa enerģijas ir jāvelta momentānā dipola stabilizēšanai.
Ir iespējama arī momentāna dipolu saite starp diviem momentāniem dipoliem. Protams, tas paredz, ka notiek arī momentāna atgrūšanās(+ -)(- +), bet pievilkšanās ņem virsroku un notiek biežāk. Šādu saiti sauc par dispersijas saiti un šķiet, ka tā ir visvājākā no visām Van der Vālsa saitēm.
Kā kronis uz galvas ir jāliek ūdeņraža saites, kuras ir visstiprākās no starpmolekulārajām (būtībā specifisks dipolu saišu gadījums, bet nav Van der Vālsa) saitēm. Tur ūdeņradis stipri lokalizē pozitīvo lādiņu un rada ļoti spēcīgu dipolu un piesaista kādu elektronegatīvu atomu ( O, N, F, S u.c.). Rezultātā spraudziņa starp valences (ārējā enerģijas lokā esošie) elektroniem un atoma kodolu ir krietni mazāka nekā Van der Vālsa saitēm. ("Tā kā ūdeņraža atoma izmēri ir niecīgi, bet
valences elektronu nobīde ir ievērojama, šāda atoma grupa spēj pietuvoties citai
elektronegatīvu atomu saturošai grupai, līdz attālumiem, kas ir ievērojami mazāki, nekā
pastāvot Van der Vālsa saitēm".)
(STARPATOMU) Kovalentās saites dalās ar valences elektorniem, lai radītu stabilu max 8 elektronu loku (ir polāras un nepolāras kovalentās saites). Jonu saitēs valences elektroni tiek atņemti un rodas lādiņš, kas rada elektromagnētisko pievilkšanos + -, nevis ārējo elektronu dalīšanos. Metāliskās saites ir jocīgas, tur elektroni maisās un peld atomu kodolu zupā un brīvi pārvietojas, līdz ar to, ir ļoti labi elektrovadītāji. Viegli uzlādējas un tā. Tas ir pagaidām tas, ko saprotu par saitēm, bet ir vēl baigi daudz kas jālasa un jādara. Šis ir jauki.
Polāra molekula = asimetriska. momentānais dip < spēcīgs dipols
Nepolāra molekula = simetriska. patstāvīgs dip < momentānais dipols | | Saturday, October 5th, 2024 | | 5:59 pm |
Klau,
ja jums ir kaķi vai suņi mājās -
cik daudz ķemmes kažoka kopšanai ir ok?
Cik bieži metat ārā/pērkat jaunas? | | Friday, September 27th, 2024 | | 12:05 pm |
Šorīt bija ļoti savdabīga pieredze. Šķiet, ka prāts izvēlējās nestrādāt. Nebija nedz mērces, sulas, enerģijas, nedz arī milzīga pārdzīvojuma par notikušo. Disociācija, šķiet, sit augstu vilni.
Bet laikam arī tas cik daudziem no kursa arī negāja viegli mīkstināja kritienu. Gribējās raudāt, bet apziņa, ka kāds raudātu līdzi - mierināja. Cik egoistiski, pff
jebkurā gadījumā, esmu agresīvi noskaņota, jāpaklausās roks, jāpaskrien, jo ir grūti nokontrolēt enerģiju sēžot krēslā.
pameklēšu info priekš Getliņu projekta. | | Sunday, September 22nd, 2024 | | 9:26 pm |
mīļa māsa, mīļas draudzenes - visas mīlu. | | Sunday, September 15th, 2024 | | 8:24 pm |
tieši runājot par bildēm - tikko saņēmu māsas kāzu foto.
Mans vienīgais sirdsmiers nāk no tā, ka redzu, cik ļoti man ir paveicies ar ģimeni. Brālis un māsa, mamma un nu arī māsas vīra ģimene. Neplivinoties pārāk saldās fantāzijās par idilliski tuvām attiecībām - es vienkārši novērtēju, ka mūsu pulkā visi ir skaisti, veseli, gudri un sirsnīgi cilvēki.
Smaids nevienam nešķiet viltots un laba vēlējums - liekulībā mudžināts. | | Monday, September 2nd, 2024 | | 1:03 pm |
sēžu un gaidu 14:00
ir jauki un bailīgi | | Tuesday, August 27th, 2024 | | 7:15 pm |
kā es veidoju draudzīgas attiecības un uzturu tās? Kā tas ir - būt manam draugam?
vai es kādreiz vispār esmu to mācījusies darīt?
pēdējā laikā esmu domājusi, ka man nav "dabīgi" draudzīgu īpašību un ka mans jocīgais komunikācijas (šis nav domāts kā "pick me" raksturlielums) veids ir neglābjami ierindojis mani vientuļnieku solā, bet bet bet tā varētu arī nebūt
dāsnums nav nācis viegli, bet vienmēr nožēloju, ja tāda neesmu bijusi
cenšoties saprast citus, nereti palieku didaktiska
ir kaut kā jāiemācās saprast, kad mans labais nodoms vienkārši neatspoguļas manās darbībās un vārdos
manam brālim pēdējā gada laikā to ir ĻOTI izdevies uzlabot un jūtos daudz drošāk viņam stāstīt savus pārdzīvojumus, jo pastāv iespēja, ka pretī saņemšu vienkārši līdzjūtīgu sirdi, nevis pasīvu piebildi, ka visiem smagi (jo tā jau ir, bet man pox par citiem, ja tāpēc nevaru būt skumja)
ntā | | Saturday, August 17th, 2024 | | 4:04 pm |
nepārpotiet, man ir ļoti, ļoti paveicies ar mammu
viņa ir ļoti atvērta un saudzīga pret saviem bērniem (tik cik ir viņas spēkos un apziņā)
the intetnion is there and I love her for it
bet tā jaunā sajūta par ģimeni un attiecībām ar vīriešiem un cerams kādu dienu - vīru
ir jāieliek vārdos | | Monday, August 12th, 2024 | | 8:14 pm |
mācīšana/pārmācīšana/mocīšana
Kad atlidoju, zināju, ka ar pārmaiņu ieviešanu ies lēni - ne tikai tāpēc, ka šajās 2 nedēļās viņai ir brīvas tikai pāris dienas, bet arī situācijas novērtēšana, statēģijas izveide un izvēle, kā komunicēt u.t.t., ir svarīga lieta. Pirmajās dienās mums abām bija grūti ar komunikāciju un tā vēlaizvien ir, bet ir jau vieglāk. Šķiet, ka bieži runāju ar viņu ļoti neiejūtīgi un skarbi.
sāksim ar tēmām:
Kā mamma ir dzīvojusi līdz šim?
Līdz šim viņa uz jebkuru jautājumu (un līdz ar to arī atgādinājumu) par svara samazināšanu ir reaģējusi it kā tie būtu cietsirdīgi centieni viņu pazemot. Jāatzīst, ka man ir diezgan liels kauns par to, cik nepacietīga esmu bijusi un attiekusies it kā tā būtu netaisnība pret mani. Nu kā nav saprotams, ka ja viņa nerūpēsies par sevi, tad nebūs neviena, kurš parūpēsies par mani? (cik lielulīgi, ne?) protams, protams, mātei ir taču jārūpējas par savu bērnu, bet nu es beidzot redzu savu vecāku iespēju robežas. Diemžēl viņu trūkumi liek man spriest, ka vecāku dotības viņiem (abiem) ir diezgan niecīgas. Ir jāpietiek ar mazumiņu un jābūt pateicīgam arī par to.
Viņa ir dzīvojusi neapzinātībā par to, ko viņa reāli dara un nedara, lai par sevi rūpētos. To varu teikt ar diezgan lielu objektivitāti, jo pati tam arī piekrīt. Aizvakar saskaitījām 46 kurpju pārus no kuriem nēsāti ir apmēram 35, atstājām 17. Tieši tas pats pats ar kalorijām, ogļhidrātiem, proteīnu un kustību. Lai arī viņas darbs ir diezgan fiziski izaicinošs, viņas dzīvesstils tāds it nemaz nav. 10 min gājienu uz darbu brauc ar mašīnu, guļ labi ja 7 h diennaktī, brīvajā laikā guļ uz dīvāna un disociējas telefona piedāvātajās izklaidēs. Pa vidu visam aprūpē invalīdu vīru, taisa ēst katru dienu un gludina gultas veļu, lai nomierinātu trauksmi, ka kaut kas ir visu laiku jādara.
Reizēm, kad viņa pamostas pārgurusi, šķiet, ka viņa ir krietni dziļāk uz spektra nekā joka pēc ar brāli un māsu esam teikuši un domājuši, ka ir. Ja viņai tādā brīdī uzticētu kādam aprēķināt morfija devu vai iedot tabletes saviem pacientiem pansionātā - kas tad?
Kāda manā prāta bija mamma līdz šim?
Man šķita, ka viņa ir līdzīgāka man savā ambīcijā darīt grūtas lietas, jo tās ir grūtas un izaicinošas, un līdz ar to iespēja pamanīt sevī vēl neapgrieztu akmeni ir diezgan augsta. Man šķita, ka viņa ir gana tālredzīga un apsviedīga, lai tiktu galā ar prāta spēlēm.
Kāpēc es atlidoju?
Iemesli ir dažādi un motivācija šī gada laikā ir svārstījusies un grīļojusies ap tēmu - man gribas saprast, kas ir mamma un palīdzēt viņai apzināties kā būt par manu mammu. Man šķita, ka viņa vēlas būt mana mamma, bet ar katru dienu arvien vairāk saprotu, ka viņa vienkārši meklē savu mammu savos bērnos. Viņai arī pietrūkst sakarīgas mammas.
Kādu esmu mammu ieraudzījusi? Kāda viņa ir patiesībā?
Viņai nav skaidrs (kā es to zinu???), kas viņa ir un kā viņas ķermenis ir sadzīvojis ar viņas dzīvi. Man viņa ir neizzināma, jo pati nezin sevi (es jau arī nezinu pati sevi, tas neliedz citiem mani pamanīt).
Kā viņa vēlas dzīvot? Ko ir gatava mainīt, ko ir spējīga izmainīt?
Man nav ne jausmas. Šķiet, ka viņa vēlas dzīvot tā, lai citi nejautātu vai viņa ir laimīga un apmierināta ar dzīvi, jo izskatītos, ka ir, lai arī kā būtu patiesībā.
BIBO!!!!
Man sāp sirds un nav enerģijas smaidam, jo neesmu redzējusi gana daudz Bibo bildes un video, man viņa mežonīgi pietrūkst. Esmu reālās attttiecībās ar savu emocionālo atbalsta dzīvnieciņu un pārdzīvoju neredzēšanos tāpat kā šķiršanos no cilvēkiem.
Ja nākotne viesīs ilglaicīgu ceļošanu, tad tai jānotiek tikai kopā ar Bibsi. Viņš ir mana ģimene.
KĀPĒC ES VĒLAIZVIEN DOMĀJU PAR S, JĒBAL
Lost in the memories.
nesen bija sapnis, kurā jutos pazemota viņa priekšā.
Kaut kā attapos viņa tualetē un dzirdēju, kā viņš mīlējas ar jaunu, skaistu (visu, kas es neesmu) būtni vārdā "Džeina". Saulei austot, ienācis tualetē mani sākumā vispār neredzēja, pat ja neslēpos. Pat ja vienkārši stāvēju vai drīzāk tupēju pie izlietnes. Kaut kādā brīdī viņš mani pamanīja un, protams, mani pārņēma panika, viņu - izbīlis un dusmas. Tālāk laikam notika kaut kāda vārdu apmaiņa, kuras laikā vienkārši centos aizbēgt no viņa dzīvokļa un netraucēt viņam dzīvot tālāk. Kopumā ir sajūta, ka pats fakts, ka viņš turpina dzīvot manās domās kaut kādā veidā viņa dzīvē rada šķēršļus. It kā es būtu bijusi brīdis viņa dzīvē, kas ir jāatminas ar nožēlu.
Vai tas ir jāsaprot tieši vai pretēji, vai kaut kur pa vidu? 48 grādu leņķī?
Stratēģija vēlaizvien izpaliek.
bet aprises jau sāk ieskicēties
Mana seja ir atguvusi nedaudz krāsas un izskatos drusku jaunāka, mazāk iegrimusi eksistenciālā pārdzīvojumā.
Vai līdz mūža nogalei iemācīšos rakstīt arī par skaisto, labo un vieglo?
kā arī
es tik stipri mīlu I, esmu pateicīga, ka man ir šāds refrences punkts
kaut kas uz ko atskatīties un saprast, ka dziļa (draudzības) saikne ir iespējama un mīlestība ir īsta un skaista | | Sunday, August 11th, 2024 | | 5:32 pm |
mamma
Esmu pie mammas Norgē.
Te, protams, ir dvēselei pietrūksī ainava aiz loga, ļoti piezemējoša, reizē garstāvoklim ļoti pacilājoša.
Šī ir cita veida pieredze nekā tā, ko biju gaidījusi.
Mamma ir citādāka no tā, kādu viņu biju gan iedomajusies, gan gribējusi redzēt.
Katru dienu arvien vairāk aizmirstu klusībā perēto cerību, ka viņa kļūs par to sievieti, kāda pati vēlos būt.
Mīlu viņu nedaudz patiesāk. Tāda sajūta rodas, jo šķiet, ka redzu viņu skaidrāk. | | Saturday, August 3rd, 2024 | | 12:50 am |
mīlu māsu.
un mīlu ar darbiem! un vārdi sekos, vēl vajag laiku, jūtos bišķiņ neērti to teikt skaļi.
vecmeitu pasēdiens at the Catch, bija ļoti forši :) | | Monday, July 29th, 2024 | | 5:32 pm |
visu dienu ēdiens garšo kā plastmasa/ziepes
šim varētu būt dažādi iemesli | | Thursday, July 11th, 2024 | | 9:18 pm |
jau kādu laiku cenšos atbrīvoties no liekā un atbrīvot dzīves telpu kam jaunam.
šodien iztīrīju drēbju skapi un lodžiju, un pārdevu krēslu, atdevu katliņu un termoskrūzi.
cerams,no pārējā tikšu vaļā tikpat viegli,
lai vēlreiz pavasarī darītu to pašu.
augusta pēdējā nedēļā krāsošanas darbi - lodžijai jātop skaistai | | Sunday, June 23rd, 2024 | | 11:15 am |
vakar viens aplis apkārt Gaiļezeram
1,6km
bija diezgan ļoti vāks cik grūti
un tik labi jauki un priecīgi šodien | | Friday, June 21st, 2024 | | 6:50 pm |
par naivumu, patmīlību un egoismu
Šodien bija diena, kā jau visas citas, kurā centos virzīt uzmanību prom no sevis un raisīt jēdzīgu attieksmi pret dzīvi, lai nejustos tik nožēlojami. Protams, bija vēlme izdarīt to, kas sakrājies un būt produktīvai.
Bija brīži, kuros skaidri sapratu savu nostāju, bet visvairāk jutos vienkārši nogurusi. Cik vien sevi atceros, esmu baidījusies par to, ka man īsti nav nedz spriestspēju, nedz kritiskās domāšanas attiecībā pret sevi (ko vēlos, ko varu dot pasaulei, kāpēc rīkojos), pasaules notikumiem, mākslu un vispār jebko. Bailes, kā jau atbildes mehānisms uz īstiem vai iedomātiem draudiem, ir radušās ilgās pēc pārliecības savos lēmumos (a ko citi padomās, ja es tā izteikšos u.t.t). Ar to visu ir jāstrādā - es zinu. Esmu bijusi šajā pieaugšanas posmā jau pāris gadus. Ir ļoti grūti.
Visu šo laiku jūtu straumi, kuras krastā esmu izkāpusi un šķiet, ka priekšā ir krāces, kurās noslīgšu, ja kāpšu atpakaļ. (Amanda Aizpuriete man ļoti pietrūkst un viņas pēdējo krājumu tā arī neatradu)
Domāšana ir bijusi mans primārais veids kā rūpēties par sevi, kad sāpes ir bijušas neizbēgamas. Vienmēr esmu varējusi izdomāt atbildi, lai arī dzīvoju bez zināšanām; tā pavadīju lielāko daļu vidusskolas. The duality of life!
Kad līdzcilvēki ir ļoti pretimnākoši, mīloši un sirsnīgi, es, protams, jūtos drausmīgi par to, ka nemāku viņiem saprotamā veidā par to pateikties un izrādīt mīlestību pretī.
Šī mēneša solis tuvāk patiesībai ir, ka visbiežāk pati esmu sevi atdalījusi no tā, ko uztveru kā kopumu. Ar tēti neviens man nespieda pārstāt kontaktēties, bet vienkārši izdomāju veidus kā būt upurim, piemēram, ka "tētim neesmu svarīga". Šķiet, ka kontakts pārtrūka arī tāpēc, ka viņš jutās ne-tuvs un nevajadzīgs. Es īsti nezinu. Man vienkārši agrāk šķita, ka vecākiem ir jāinteresējas par saviem bērniem, ja viņiem tie rūp. Peak "He would if he wanted to". Es biju pretimnākoša un arī tagad cenšos tāda būt.
Arī tas kā esmu uztvērusi mammu pēdējos 10 gadus ir tikai veicinājis manu izolēšanos no sabiedrības un savām jūtām. Šķita, ka nevaru uz viņu paļauties, bet patiesībā vajadzēja vienkārši būt trauslākai. Ļauties sāpēm un pārdzīvojumiem, nevis atstumt viņu un justies pamestai.
Man ir vilšanās sajūta par to, kādu pirmo un vispārīgo iespaidu radu cilvēkiem (būtībā, ka mani visi nemīl). Vēl vairāk esmu vīlusies reizēs, kad man šķiet, ka mani ir sapratuši, bet paralēli vai perpendikulāri jūtas neomulīgi manā klātbūtnē; T@dā brīdī pazūd pārliecība, ka esmu uztverta, un ka rūpes ir patiesas un balstītas vispārīgā cilvēkmīlstībā.
Esmu arī vīlusies par to, cik bieži un daudz vēlos palīdzēt draugiem, svešiniekiem un cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, bet reakcija uz to parasti ir, ka tā nu gan ir stulba lieta, ko darīt. Kas ir tie cilvēki, kuri tā reaģē, jūs jautāsiet? Lielisks jautājums, jo šķiet, ka "tie cilvēki" esmu es pati - tikai pēcāk, kad nožēloju savu rīcību, jo palīdzība ir bijusi vai nu neatbilstoša situācijai, kuru neesmu pratusi novērtēt, vai vienkārši jūtos izmantota, jo pateicība ir cieņā balstīta. Bieži vienkārši dusmojos uz sevi, ka nemāku palīdzēt (tā šķiet). Kaut kā tā iedomātā saikne starp cilvēku, kurš palīdz, un naivu muļķi, kurš neredz citiem cauri, ir nepamanīta un vārdos vēl neielikta.
Es cenšos nemelot un tāpēc vienmēr ir šķitis, ka arī pārējie nemelo, bet atkal un atkal, un atkal (dzīvojot pagātnē) šķirstot savu pieredžu katalogu, pamanu reizes, kurās man cilvēki ir melojuši. Kā uzticēties? Kā būt melu detektoram? Kāpēc viss tik ļoti sāp?
Nu ne jau mani bērnībā ir sargājuši no šīs pasaules cietsirdības, ka tikai tagad, pieaugot, redzu patiesās krāsas. Manī vienmēr ir bijusi tieši pretēja attieksme pret to, ko mācīja bērnība - pasaulē ir daudz vairāk skaistu un mīlestības pilnu cilvēku, nekā to, kuri vēlas mani izmantot un nodarīt pāri.
Beidzot sāku pamanīt un just (!) patiesu vēlmi kaut ko iemācīties sevis dēļ un nevis tāpēc, ka tad būšu laba un viņš, viņa, (mamma, draugs, skolotājs) sāks mani mīlēt.
Jā, es dzīvoju savā galvā un šis ir nogurdinoši visiem man pietuvinātajiem cilvēkiem. Es no sirds nevēlos būt šāda un tāpēc ir ļoti grūti sevi pieņemt. Pašos pamatos jau ļoti sen esmu vēlējusies būt mākonis vai koks nevis cilvēks.
Varbūt iepriekšējā dzīvē biju koks un tāpēc šī ir mana pirmā cilvēka dzīve. Varbūt tāpēc tik ilgi mācos šīs vitālās lietas. | | Wednesday, June 19th, 2024 | | 8:04 pm |
tas droši vien daudz ko par mani izskaidro, ka, aizsūtot īsziņu tētim, jūtos saviļņota, it kā sarakstītos ar kaut kādu emocionāli nepieejamu čali no tindera |
[ << Previous 20 ]
|