laumis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
laumis' LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
| Monday, November 4th, 2024 | | 8:06 am |
Ir 3 veidu Van der Vālsa saites. (STARPMOLEKULĀRĀS)
Šo saišu kopīgā pazīme ir dipolu funkcija savienojumu veidošanā.
Dipols ir molekulas pozitīvi un negatīvi lādēto daļiņu "smaguma" centru izkārtojums (+ -). Patstāvīgs dipols veidojas molekulās, kurās elektroni lielākoties sakārtojas vienā molekulas pusē un pozitīvās daļiņas (protoni) - otrā. Rezultatā molekulas savstarpēji elektromagnētiski pievelkas un veido saiti, kas savieno nu jau garāku molekulu virkni(+ -)=(+ -).
Dipols var būt arī momentāns un nepārtraukti šaudīties no vienas puses uz citu, radot izkliedētu lādiņu visā molekulā. Šādus momentānos dipolus var inducēt* (*noturēt patstāvīgā pozīcijā). Šādu saiti sauc par indukcijas saiti un tā ir vājāka par patstāvīgu dipolu saiti, jo daļa enerģijas ir jāvelta momentānā dipola stabilizēšanai.
Ir iespējama arī momentāna dipolu saite starp diviem momentāniem dipoliem. Protams, tas paredz, ka notiek arī momentāna atgrūšanās(+ -)(- +), bet pievilkšanās ņem virsroku un notiek biežāk. Šādu saiti sauc par dispersijas saiti un šķiet, ka tā ir visvājākā no visām Van der Vālsa saitēm.
Kā kronis uz galvas ir jāliek ūdeņraža saites, kuras ir visstiprākās no starpmolekulārajām (būtībā specifisks dipolu saišu gadījums, bet nav Van der Vālsa) saitēm. Tur ūdeņradis stipri lokalizē pozitīvo lādiņu un rada ļoti spēcīgu dipolu un piesaista kādu elektronegatīvu atomu ( O, N, F, S u.c.). Rezultātā spraudziņa starp valences (ārējā enerģijas lokā esošie) elektroniem un atoma kodolu ir krietni mazāka nekā Van der Vālsa saitēm. ("Tā kā ūdeņraža atoma izmēri ir niecīgi, bet
valences elektronu nobīde ir ievērojama, šāda atoma grupa spēj pietuvoties citai
elektronegatīvu atomu saturošai grupai, līdz attālumiem, kas ir ievērojami mazāki, nekā
pastāvot Van der Vālsa saitēm".)
(STARPATOMU) Kovalentās saites dalās ar valences elektorniem, lai radītu stabilu 8 elektronu loku (ir polāras un nepolāras kovalentās saites). Jonu saitēs valences elektroni tiek atņemti un rodas lādiņš, kas rada elektromagnētisko pievilkšanos + -, nevis ārējo elektronu dalīšanos. Metāliskās saites ir jocīgas, tur elektroni maisās un peld atomu kodolu zupā un brīvi pārvietojas, līdz ar to, ir ļoti labi elektrovadītāji. Viegli uzlādējas un tā. Tas ir pagaidām tas, ko saprotu par saitēm, bet ir vēl baigi daudz kas jālasa un jādara. Šis ir jauki.
Polāra molekula = asimetriska. momentānais dip < spēcīgs dipols
Nepolāra molekula = simetriska. patstāvīgs dip < momentānais dipols | | Saturday, October 5th, 2024 | | 5:59 pm |
Klau,
ja jums ir kaķi vai suņi mājās -
cik daudz ķemmes kažoka kopšanai ir ok?
Cik bieži metat ārā/pērkat jaunas? | | Friday, September 27th, 2024 | | 12:05 pm |
Šorīt bija ļoti savdabīga pieredze. Šķiet, ka prāts izvēlējās nestrādāt. Nebija nedz mērces, sulas, enerģijas, nedz arī milzīga pārdzīvojuma par notikušo. Disociācija, šķiet, sit augstu vilni.
Bet laikam arī tas cik daudziem no kursa arī negāja viegli mīkstināja kritienu. Gribējās raudāt, bet apziņa, ka kāds raudātu līdzi - mierināja. Cik egoistiski, pff
jebkurā gadījumā, esmu agresīvi noskaņota, jāpaklausās roks, jāpaskrien, jo ir grūti nokontrolēt enerģiju sēžot krēslā.
pameklēšu info priekš Getliņu projekta. | | Sunday, September 22nd, 2024 | | 9:26 pm |
mīļa māsa, mīļas draudzenes - visas mīlu. | | Monday, September 2nd, 2024 | | 1:03 pm |
sēžu un gaidu 14:00
ir jauki un bailīgi | | Tuesday, August 27th, 2024 | | 7:15 pm |
kā es veidoju draudzīgas attiecības un uzturu tās? Kā tas ir - būt manam draugam?
vai es kādreiz vispār esmu to mācījusies darīt?
pēdējā laikā esmu domājusi, ka man nav "dabīgi" draudzīgu īpašību un ka mans jocīgais komunikācijas (šis nav domāts kā "pick me" raksturlielums) veids ir neglābjami ierindojis mani vientuļnieku solā, bet bet bet tā varētu arī nebūt
dāsnums nav nācis viegli, bet vienmēr nožēloju, ja tāda neesmu bijusi
cenšoties saprast citus, nereti palieku didaktiska
ir kaut kā jāiemācās saprast, kad mans labais nodoms vienkārši neatspoguļas manās darbībās un vārdos
manam brālim pēdējā gada laikā to ir ĻOTI izdevies uzlabot un jūtos daudz drošāk viņam stāstīt savus pārdzīvojumus, jo pastāv iespēja, ka pretī saņemšu vienkārši līdzjūtīgu sirdi, nevis pasīvu piebildi, ka visiem smagi (jo tā jau ir, bet man pox par citiem, ja tāpēc nevaru būt skumja)
ntā | | Sunday, August 11th, 2024 | | 5:32 pm |
mamma
Esmu pie mammas Norgē.
Te, protams, ir dvēselei pietrūksī ainava aiz loga, ļoti piezemējoša, reizē garstāvoklim ļoti pacilājoša.
Šī ir cita veida pieredze nekā tā, ko biju gaidījusi.
Mamma ir citādāka no tā, kādu viņu biju gan iedomajusies, gan gribējusi redzēt.
Katru dienu arvien vairāk aizmirstu klusībā perēto cerību, ka viņa kļūs par to sievieti, kāda pati vēlos būt.
Mīlu viņu nedaudz patiesāk. Tāda sajūta rodas, jo šķiet, ka redzu viņu skaidrāk. | | Saturday, August 3rd, 2024 | | 12:50 am |
mīlu māsu.
un mīlu ar darbiem! un vārdi sekos, vēl vajag laiku, jūtos bišķiņ neērti to teikt skaļi.
vecmeitu pasēdiens at the Catch, bija ļoti forši :) | | Monday, July 29th, 2024 | | 5:32 pm |
visu dienu ēdiens garšo kā plastmasa/ziepes
šim varētu būt dažādi iemesli | | Thursday, July 11th, 2024 | | 9:18 pm |
jau kādu laiku cenšos atbrīvoties no liekā un atbrīvot dzīves telpu kam jaunam.
šodien iztīrīju drēbju skapi un lodžiju, un pārdevu krēslu, atdevu katliņu un termoskrūzi.
cerams,no pārējā tikšu vaļā tikpat viegli,
lai vēlreiz pavasarī darītu to pašu.
augusta pēdējā nedēļā krāsošanas darbi - lodžijai jātop skaistai | | Sunday, June 23rd, 2024 | | 11:15 am |
vakar viens aplis apkārt Gaiļezeram
1,6km
bija diezgan ļoti vāks cik grūti
un tik labi jauki un priecīgi šodien | | Friday, June 21st, 2024 | | 6:50 pm |
par naivumu, patmīlību un egoismu
Šodien bija diena, kā jau visas citas, kurā centos virzīt uzmanību prom no sevis un raisīt jēdzīgu attieksmi pret dzīvi, lai nejustos tik nožēlojami. Protams, bija vēlme izdarīt to, kas sakrājies un būt produktīvai.
Bija brīži, kuros skaidri sapratu savu nostāju, bet visvairāk jutos vienkārši nogurusi. Cik vien sevi atceros, esmu baidījusies par to, ka man īsti nav nedz spriestspēju, nedz kritiskās domāšanas attiecībā pret sevi (ko vēlos, ko varu dot pasaulei, kāpēc rīkojos), pasaules notikumiem, mākslu un vispār jebko. Bailes, kā jau atbildes mehānisms uz īstiem vai iedomātiem draudiem, ir radušās ilgās pēc pārliecības savos lēmumos (a ko citi padomās, ja es tā izteikšos u.t.t). Ar to visu ir jāstrādā - es zinu. Esmu bijusi šajā pieaugšanas posmā jau pāris gadus. Ir ļoti grūti.
Visu šo laiku jūtu straumi, kuras krastā esmu izkāpusi un šķiet, ka priekšā ir krāces, kurās noslīgšu, ja kāpšu atpakaļ. (Amanda Aizpuriete man ļoti pietrūkst un viņas pēdējo krājumu tā arī neatradu)
Domāšana ir bijusi mans primārais veids kā rūpēties par sevi, kad sāpes ir bijušas neizbēgamas. Vienmēr esmu varējusi izdomāt atbildi, lai arī dzīvoju bez zināšanām; tā pavadīju lielāko daļu vidusskolas. The duality of life!
Kad līdzcilvēki ir ļoti pretimnākoši, mīloši un sirsnīgi, es, protams, jūtos drausmīgi par to, ka nemāku viņiem saprotamā veidā par to pateikties un izrādīt mīlestību pretī.
Šī mēneša solis tuvāk patiesībai ir, ka visbiežāk pati esmu sevi atdalījusi no tā, ko uztveru kā kopumu. Ar tēti neviens man nespieda pārstāt kontaktēties, bet vienkārši izdomāju veidus kā būt upurim, piemēram, ka "tētim neesmu svarīga". Šķiet, ka kontakts pārtrūka arī tāpēc, ka viņš jutās ne-tuvs un nevajadzīgs. Es īsti nezinu. Man vienkārši agrāk šķita, ka vecākiem ir jāinteresējas par saviem bērniem, ja viņiem tie rūp. Peak "He would if he wanted to". Es biju pretimnākoša un arī tagad cenšos tāda būt.
Arī tas kā esmu uztvērusi mammu pēdējos 10 gadus ir tikai veicinājis manu izolēšanos no sabiedrības un savām jūtām. Šķita, ka nevaru uz viņu paļauties, bet patiesībā vajadzēja vienkārši būt trauslākai. Ļauties sāpēm un pārdzīvojumiem, nevis atstumt viņu un justies pamestai.
Man ir vilšanās sajūta par to, kādu pirmo un vispārīgo iespaidu radu cilvēkiem (būtībā, ka mani visi nemīl). Vēl vairāk esmu vīlusies reizēs, kad man šķiet, ka mani ir sapratuši, bet paralēli vai perpendikulāri jūtas neomulīgi manā klātbūtnē; T@dā brīdī pazūd pārliecība, ka esmu uztverta, un ka rūpes ir patiesas un balstītas vispārīgā cilvēkmīlstībā.
Esmu arī vīlusies par to, cik bieži un daudz vēlos palīdzēt draugiem, svešiniekiem un cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama palīdzība, bet reakcija uz to parasti ir, ka tā nu gan ir stulba lieta, ko darīt. Kas ir tie cilvēki, kuri tā reaģē, jūs jautāsiet? Lielisks jautājums, jo šķiet, ka "tie cilvēki" esmu es pati - tikai pēcāk, kad nožēloju savu rīcību, jo palīdzība ir bijusi vai nu neatbilstoša situācijai, kuru neesmu pratusi novērtēt, vai vienkārši jūtos izmantota, jo pateicība ir cieņā balstīta. Bieži vienkārši dusmojos uz sevi, ka nemāku palīdzēt (tā šķiet). Kaut kā tā iedomātā saikne starp cilvēku, kurš palīdz, un naivu muļķi, kurš neredz citiem cauri, ir nepamanīta un vārdos vēl neielikta.
Es cenšos nemelot un tāpēc vienmēr ir šķitis, ka arī pārējie nemelo, bet atkal un atkal, un atkal (dzīvojot pagātnē) šķirstot savu pieredžu katalogu, pamanu reizes, kurās man cilvēki ir melojuši. Kā uzticēties? Kā būt melu detektoram? Kāpēc viss tik ļoti sāp?
Nu ne jau mani bērnībā ir sargājuši no šīs pasaules cietsirdības, ka tikai tagad, pieaugot, redzu patiesās krāsas. Manī vienmēr ir bijusi tieši pretēja attieksme pret to, ko mācīja bērnība - pasaulē ir daudz vairāk skaistu un mīlestības pilnu cilvēku, nekā to, kuri vēlas mani izmantot un nodarīt pāri.
Beidzot sāku pamanīt un just (!) patiesu vēlmi kaut ko iemācīties sevis dēļ un nevis tāpēc, ka tad būšu laba un viņš, viņa, (mamma, draugs, skolotājs) sāks mani mīlēt.
Jā, es dzīvoju savā galvā un šis ir nogurdinoši visiem man pietuvinātajiem cilvēkiem. Es no sirds nevēlos būt šāda un tāpēc ir ļoti grūti sevi pieņemt. Pašos pamatos jau ļoti sen esmu vēlējusies būt mākonis vai koks nevis cilvēks.
Varbūt iepriekšējā dzīvē biju koks un tāpēc šī ir mana pirmā cilvēka dzīve. Varbūt tāpēc tik ilgi mācos šīs vitālās lietas. | | Wednesday, June 19th, 2024 | | 8:04 pm |
tas droši vien daudz ko par mani izskaidro, ka, aizsūtot īsziņu tētim, jūtos saviļņota, it kā sarakstītos ar kaut kādu emocionāli nepieejamu čali no tindera | | Friday, June 14th, 2024 | | 10:17 pm |
šovakar
Tele Novella
eggs in one basket
Hard-hearted way | | Monday, June 10th, 2024 | | 11:48 am |
Mīlu mammu.
Pastāstīju par S un viņa bez pauzēm pateica:"Ai, ne pirmais, ne pēdējais!"
man ir tik jauka sajūta pakrūtē, viņas ļoti ir pietrūcis | | Friday, May 31st, 2024 | | 11:37 am |
“Food for the soul”
Līdz ar centieniem atklāties citiem, ir jāpieņem varbūtība tikt ignorētam un sāpinātam. Mani pūliņi kultivēt elastīgu prātu un atvērtu sirdi arvien klūp bailēs no atraidījuma.
Pirms 3 gadiem manā uzraudzībā nonāca kaķis. Mūsu abu mammas bija kaut kur pazudušas. Viņš joprojām ir tikpat glups un bezkaunīgs kā vecumā, kurā sāku barot ar pudelīti. Ir ļoti grūti viņu nemīlēt, pat ja viņš atklāj manas vājās vietas.
Atbruņo, skrāpē un grauž, un reizē mīloši spaida ķepiņas uz muguras, lai no rīta pamodinātu. Lai arī cik centīgi slēpju savas drēbes, viņš atrod veidus kā pārveidot skapi bufetē. Varbūt kādreiz tikšu galā ar šiem aizsargmehānismiem, kurus viņš ir palīdzējis caurumot, bet varbūt iemācīsimies justies nepamesti, kamēr neesam kopā. | | Friday, May 17th, 2024 | | 5:24 pm |
katru reizi, kad man ir slikta dūša un jūtu, ka drīzumā vajadzēs vemt, saspringstu, baidos un diezgan stipri pārdzīvoju. Man vienmēr ir bijis bail vemt.
tikko sapratu, ka raudāšana (paralēli pašam raudāšanas iemeslam) arī mani uzvelk un biedē.
padzeries ūdeni, Lauma | | Thursday, May 16th, 2024 | | 3:12 pm |
laikam noķēru to domu savai fotokolekcijai, tai lietai, ko daru ISSP
Man ir kaķis, viņam ir paradums ēst manas drēbes. Uzņēmu viņu savā audzināšanā, kad Bibsim bija vien divas trīs nedēļas. Sīks mazs kāpuriņš ar zilām actiņām. Izbaroju ar pudelīti un tā. Esmu viņa mamma. Tiešām, māte. Pie tam, ne tā veselīgākā, jo esmu viņam iedibinājusi atkarību no manis. Viņam ir tā sociālā seperation anxiety, kuras dēļ viņš baigi pārdzīvo, kad neesmu mājās. Riktīgs klingī melnumiņš.
Rezultātā, kad atgriežos mājās, viņš man, protams, ir kā pielipis.
Manuprāt, ja viņam paliek skumīgi, kamēr esmu prom, lai sevi nomierinātu, viņš ēd manas drēbes, kā tādu knupi. Saprati?
Tā ideja fotosērijai ir par aizsargmehānismiem un copingmehānismiem, kuri būtībā visiem dzīvē kā kruķi palīdz tikt galā ar/uz kādu brīdi. Varbūt ne visu laiku un arī ne vienmēr. Piemēŗam, viņš beigās to visu izvemj kā tāds bulīmiķis.
Tās fotosērijas doma ir - STRESS - copingmehānisms - caurumi galvā un sajūtās.
tā lūk.
Kā to vizualizēt?
nu jā,centieni ir! | | Thursday, April 25th, 2024 | | 10:06 pm |
man ir kauns cik bieži sarunās zaudēju (domas) pavedienu un šķietu neuzmanīga un lēna. | | Friday, March 29th, 2024 | | 2:23 pm |
dienaszaglis
Jau kādu laiku esmu gaidījusi šo sajūtu un nu tas ir noticis - atkal jūtos nekompetenta dzīvošanai.
Tuvojas csdd eksāmens, tuvojas dienas, kurās būšu nepieredzējušākais cilvēks istabā. Sāp labais celis un sirds. Jūtos nepelnījusi savu veiksmi. jūtasjūtasjūtasjūtas.
Šķita, ka centība atmaksāsies, ja nemānīšu sevi. Man pat nav, ko īsti sakarīgu uzrakstīt.
Viss par ko šodien domāju ir, ka nevajadzēja apēst veselus 4(!) cepumus.
Jā, bēdīgi. Cukurs mūs ņem dupsī.
Beidz čīkstēt. |
[ << Previous 20 ]
|