emōciju miskaste ::::

dazhreiz tik laiski ... draiski ... paguleet sauliitee un murraat ... mur

mani paarnjeemusi doma gleznot cilveekus, ne taadus detalizeetus ... bet esmocijas ... gaadi vinji ir ...
doma jau laba vaig trusiishus ...

mani mugi reiz mani nogaliinaas pa iistam ... atraak nekaa es to pati izdariishu ... un guleet pie gaismas taa jau ir vaajuma paziime, bet pamosties, tumsaa ko silda meenesgaisma ... un zinot,ka neesmu viena...

vinjsh atkal bija peec manis,bet sen nebiju taa nobijusies,cinjas bija baiga ... ko noziimee jauns ljaunuma liimenis nebiju tam gatava
naktiis sapnjot par pashu ljaunumu, nenoveelu pat savam lielaakajam ienaidniekam, lai gan man taadu vairs nav esmu visus izniicinajusi ... var just esmu palikusi vaajaaka vai arii lajunais stipraaks... kadreiz nebija tik ljoti bail, ak enjgjeli,kad tu atgrieziisies ... sarkanaa tablete, ne vienmeer ir labaakaa izveele, reti smagi ir uzzinaat savas dveeseles tumsho pusi, mana ir atbaidosha... tas biedee, pat vairaak nekaa es gribeetu ...

veel mazliet un bezdibenis, kritiens tukshumaa,kad mani speeki ir par vaajiem, tik gruuti ir pretoties ljaunumam, cinja ar to ir tik shaushaliiga, neviena shausmene nestaav blakus maniem murgiem...varu scensties ar kingu vai kuncu ...

kad pamosties tumshaa izstabaa un zinii, ka neesi tajaa viens, sirds staajaas un tu paskaties tur kur vinjsh parasti staav ... bailes atkal sajukt praataa ,kaa toreiz, redzeet,kaa pats saajuuc praataa... paskaties un tur vinjsh ir visaa savaa tumshaajaa buutiibaa, esmu samaitaajusi pat savu enjgjeli ... tas taa saap ...

un vairs nav neviena,kas mani glaabtu, vinja pieskaariens ... ir tik auksts,ka paliek reetas un zilumi ...

vai man nepietiek ar taam speeleem,ko speeleeju dziivee, taas lomas ... tik smiekliigi ... man veel ir mani murgi ... tas biedee, tik gruuti buut stiprai un paskatiities,kas tev ir aiz muguras...

Vodka


?? Which Alcoholic Drink Are You ??
brought to you by Quizilla

man truukst vaardu ... ouuu, nesty kitty ... meiteen, nju tu dod
un vispaar . labriit ...

vakardiena ievilkaas,pavasara pirmais chill ... banaanu cepshana uz nepabeigta balkona, laiskas sauljoshanaas, magjisttra darba par performanci lasiishana, smieshanaas, mezhoniigs smaids, sauliite, fotografeeshanaas, saule, draugi, fonaa Jazz .... idille ...
absaluuts murrr ....

nosleegums purvaa,,dirty dejas ap stabu, very nesty vienai ar otru, dear bitch You make me wanna ... sexuaalaa energjija vnk bija visuur kaa bieza migla ...

ko noziimee saveejie sapratiis, laikam pat paargulees un sapratiis, taa draiski ... uoo naakamreiz mana kaarta, bet vinja uz skatuves bija neaprakstaama, to mirkli nekad neaizmirsiishu ... ak kungs ... so sexy ... kaila ... vnk skaisti .. dievinu tevi oza, taa uzkurinaaja asinis ....
veel mirklis un par taalu , bezdibenis ...

visdiivanaakais bija aiziet uz parastu klubu peec tam, secinaajaam tikai vienu, parasti, es pat nerunaaju,ka vinji ir tikai hetero,bet vispaar,nesamaitaati cilveeki ir tik neintresanti ... tik daudz peleekaas masasa ... par daudz peleekas ....

varbuut pietiek trakot ... rrrrrr ... bet nesty dance pie staba man sanaak, nju nekas,ja pakusteeties veel ilgi nevaru ....

laikam piekdien tur arii doshos ... so nesty ... cilveeki bija triekaa,bet nekas ...

vieta jau shaushaliiga,bet galvenais,ka var trakot no sirds un bez cenzuuras ...
izlaist nadzinjus ... rrrrr ...

neaizmirsishu nekad taa nabaga puisha sejas izteiksmi ... nav labi smieties par cilveekie,bet ja ar labu nesaprot ... jaataisa shovs ... tik piedauziigi pat es nebiju dejojusi,kaa dejoja vinjsh ... vinju vareetu apskaust tik daudz viirieshu ciinaas par vinja labveeliibu ... tik mazs un tik samaitaads ... bez cenzuras

es taa miilu,bez cenzuuras, atziit savu samaitaatiibu, miilu patiesiibu, pret sevi un citiem ...

nevaru sanjemties ...
mana miiljotaa oza brauc prom, nepaspeesim vairs foto sesiju,bet taa gribeejaas, nju jaapagaida tad vasara, kad taisaamies braukt ar stopiem pa eiropu ... sviests
bet pasapnjot,jau var ... murrrrrrr

sajuuta,kaa uz jautrajaam pohaam ... viss liekas tik bezjeedziigs,ka atliek tikai smieties ... lai iet ....

neguleetai naktij savas paziimes

sveikas baltaas naktis ... esmu savaa elementaa ...
viena un skrienos ar laiku ...

bet pavasaris ir saacies ...

tik laiska sajuuta peec vannas ... dievinu ... murrrrrr

rrr ... tāds laiks ... aiz loga virpuljo sniegpārsliņas ... šīs manos matos nemirs, viņas nogalinās sētnieks vai mašīna vai vienkārši cilvēki samīs ar kājām ... zem segas tik silti ... cigarešu dūmi savijās ar opija smaržu ... tāds murrr

šodien visu dienu gleznoju, sasodīti ilgi jāglezno holandiešu manierē, kur viena citrona miziņa prasa n-tās stundas, ar šausmām domāju,kas būs,kad nākšu līdz drapērijai ... bet būs skaisti ...

bija jāizvēlas, darbs kopijai, njaa un es izvēleejos, sasodīti grūtu, trīs nedēļu darbs... miris balodis, drapērijas, atslēga un medību rags ... skaisti ...

pārgājusi pavasara sajūta ... sniegpārsliņas mirst manos matos ... sniegpārsliņas sapinās un mirst manos matos ... skumji ... varbūt nogriezt,lai sniegpārsliņas nemirt manos matos ...

tagad tikai neatlaist grožus, pārāk ilgi cīnījos lai būtu labāka, pārāk daudz darba ieguldījusi sevi...

un ... nepielaist klāt izmisumu un domas par bezjēdzību, jo viss beigu beigās ir cīņa ar "vējdzirnavām"

sakožu zobus, pārkāpju savam līķim un cīnos tālāk ...

man jau patīk draugi saplāno manas izklaides bez manas ziņas ... paldies viņeim, ka vismaz laicīgi brīdina ... jo tūilīt sāksies nonstopa balīte ... darbs, lekcijas, exāmeni, darbs, u.t.t. ... man jau tagad ar 24 h dienaktī par maz,kaut kam nozogu,bet vēl vajadzēja tos intensīvos kursus, un vēl meklēju, jo shie ir sakarā ar darbu, bet vēl derētu ar mācībām ...

un es atkal pāekāpju savam līķim ...

tā laiski, sen nebiju modusies uz sauleektu ... dievinu debesis ...gulēt gūltā vērot debesis...

"un arii putns ir par nekustīgu debesīs, lai saprastu brīvību."

melna kafija gultā, saldi mandarini brokastiis,kuru skābā sula saēd manas rokas, kaķis pie kājām, bertulucci "dreamers" , izslēgts telefons... idille ... laisks murrrrrr...

vēl kādu afterparty , man jau riebjās... likulīgi smaidi,jēli glaimi, tukši vārdi kā lelles,ko rausta aiz aukliņām, bez emocijām ...

cilvēks palūdza, lai nosūtu diskus ar zadarnova un galkina koncertiem ...viiiii...
nokačāju un nevarēju noturēties un noskatījos ... kaimiņi jau 100% ienīst mani ... mani smiekli tricina sienas ;P

un neprasiet ... neprasiet manas domas, ja zinat mani ... ienīstu,kad paprasa godīgu kritiku un nevar to izturēt ...

Atkal mūc no pasaules, tā ir apkārt. Nekur, no tās nevar aizmukt. Izslēgt mobīlo un neatbildēt uz meiliem, tā nav aizmukšana. Kā strauss, kas zemē paslēpj tikai galvu, he sanāca perversi, laikam kā parasti pārāk dzīva fantazijas lidojums. Negribu es dzert, ta lai otrā rītā neatčeros, kas noticis vai atcerēties un no kauna zemē līst.

Atceros, kā tālā bērnība, vienīgo reizi, kad piedzēros par daudz. hmm...
Pamodos no rīta, apdauzīti pirkstu kauliņi, drēbes asinīs, neko neatceros. Sekas - divi lauzti deguni, viens vai divi lauzti žokļi, zilas acis paris /laikam vairaak ka divas;/ un lauztas ribas, par zilumiem nerunājot. Vēlāk, kad uzzināju visu un varēju no faktiem salikt mozaīku, jo atmiņa neatgriezās. Izrādijās, par kaķeni pasmējās un un viņa sāka atriebties visiem,kas kas gadījās ceļā par visu,kas bija uz sirds. No tā laika es zinu, kad pietiek un zinu kā radās dažas leģendas par mani.

Ir par daudz lietu, kur kļūdos. kļudīties nevar staigājot pa naža asmeni. Mana manija - atdot sevi visu, neko nepaturēt sev. Pārsvarā tas ir saistīts ar lietam, darbu, mācībām, bet ne ar cilvēkiem, jo viņus es sev nelaižu klāt. Nevajag, laiku sāpju.

Izdomju. Lai nebūtu jādzēš dienasgrāmatas , roka neceljas, pārāk grūti. Vienkāršak būtu, ja es sāktu normālāk rakstīt. Saucās arī izeja.

Sāku saprast savu kļūdu, kāpēc mani atkal grib ielikt rāmjos un uzlikt normas. Pārāk ilgi biju laba, bet ja mana šī brīža miermīlīgums izsauc tādu reakciju, tad jāizlaiž nadziņi. Mana "dārgā" ģimene pārāk vēlu ir attapusies, mani nekas nevar apstādināt, lai kā viņi to gribētu.

Pēdējā laikā pārāk daudz kļūdu. Labi, viss maz tajā ziņā, ka savas kļūdas es neatkārtoju. Nedrīkst jaukt vairākas pasaules vienā mixlī. Cilvēki sāk neuzticēties. Viss dīvainākais ir tajā, ka cilvēkiem nevajadzīga ir personība, bet aptuvenais cilvēka tēls, kā rāmis, kurā ievietota kada persona, kad šis rāmis tiek mazliet mainīts rodas sajūta, ka pasaule apstājās, jo mozaīka ir nenolasāma.

Saruna ar labu draugu beidzās ar nepatīkamu strīdu, vissmieklīgākais iemesls- es maz runājot. Es biju, maigi sakot , nikna.

Cilvēki par daudz runa, par maz domā un ieklausās otrā. Par daudz liekvārdības, bet laikam tā cilvēkus nomierina. Dzīvojot kopā ar cilvēku, kurš runā nepārtraukti un bezjēdzīgi, sāc saprast vārda nozīmību un iemācies nedzirdēt .

Sekoju saviem untumiem ... nenozheeloju ne mirkli ...

kaut,kas notiek ... tikai kas ...

taads neliels shoks.

Dabuuju redzeet, kaa mana daargaa dienasgraamata izskataas izskataas uz papiira. Ar shaushaliigaam mokaam paarkaapu paari sev, lai tos textus neaizdedzinaatu. Tagad, rodaas jautaajums vai es gribu sho dienasgraamatu, jo neko pretiigaaku, nesakariigaaku par to es nebiju lasiijusi. Nekaada stila , vispaar gramatika?
Nozheelojami. Buus jaapaardomaa dziive. Aizdomas, ka dzeesiishu dienasgraamatu. nezinu, mazliet izmisums mazliet skumjas, izlikos sev tik sekla,... negribu paarsteigties ... lai nav jaa nozheelo ... palika tik pretigi ...

intresants veids kaa dabuut atteelus /triis gadu darbu/ no viena kompja otraa ... gara nakts ... suutiit sev meilus ... labaak nekaa ar disketeem katru ateelu paarnest ... darbs ... riebiigs,
bet negribu tos zudaat paaraak daudz darba tur ieguldiits ...

maan miiljotaajaa kompii beidzot ievilka netu, ievilka vadu iekshaa un kompii, a vadus atstaaja man ... krasataa ...

vads par iisu, lai gar griestiem nosleeptu ... kau tur daudz noraavu sienas apdari un linoleeju ... neko pat nesalaidu griistee ... malaciits ... shobriid nevar pateikt ka esmu tur ko dariijusi ... skruuves ir iemaaciijushas buut pacietiigaakai ... skaisti ...

shodien tikskaistas debesis ... taads murrr ...

dievinu veerot debesis ... kaapeec sabiedriskajam transportam ir jumti ... neredz zilaas debesis un cilveeks sastingst ...

radaas intresanta, doma, kur es liktu visas savas emocijas, kas man ir par daudz,ja es taas nevareetu izlikt kaadaa no trijaam d.g. laikam vareeetu mani atrast tuvaakajaa trako maajaa , jo manas garstaavoklja un emociju krasaas svaarstiibas ir zem jeb kuras kritikas ... jeb vienkaarshi pavasaris ...

laikam par daudz zaalju ... gribaas saritinaaties siltumaa un pamurrraat ... tik ljoti salst ...

shoriit izieshana no maajaam saakaas vienkaarshi nepaarspeejami paarvietoshanaas apgruutinaaja 15 kg smaga planshete ko biju ljoti ruupiigi pieseejusi pie gurniem

/intresants veids kaa transporteet liela izmeera smagumus netraumeejot apkaarteejo sabiedriibu un taa manus darbus/


liidz naakamajam mirklim ka fantastisku apmeeru dublju shalts ... tik sen nebiju tik sirsniigi smeejusies par sevi ...

darbs tika noveerteets uz izcili, mans heroisms atmaksaajas ... skaisti ...

da smeejaas meiteniite,

vakarnakts skruuveeshana beidzaas ar labaas rokas dumpi - pilniigu atsaciishanos kusteeties un dublju taifuunam varu pateikties par tempratuuru 39 un shaushaliigu klepu ... utt ... paldies : shoverim,kas izraisiija taifuunu ...

tagad tikai citroni, teeja, balzaams, vanna un miegs ...

vismaz kaadu briidi vareeshiu bez steigas atpuusties ...