- 3/30/08 03:29 pm
- Turos jau 4to dienu un tas ir daudz. Taču ir otrs bet.
Jūtu, ka pirms nedēļas pirktais xs mētelītis paliek par lielu. Nu jā, manas galējības- vai nu ēdu daudz un no tā visa atbrīvojos, vai arī ēdu ļoti maz/praktiski neko. Bet pamazām es ceru, ka man izdosies atkal draudzēties ar ēdienu.
Šodien staigājot pa āru redzēju tik daudz ģimeņu ar maziem bērniņiem, kopīgas pastaigas, iepirkšanās, pīlīšu barošana.. es arī to visu gribēšu. Tāpēc man jāēd normāli, veselīgi un bez nekādām vemšanām. Sports, aktivitātes, bet ne atbrīvošanās no ēdiena. Jau tā esmu sevi sačakarējusi, jo man atkal nav mēnešreižu, kas patiesībā ir svarīgs process sievietes organismā. It kā dzeru vitamīnus, bet nekā. Mazliet biedē. Tāpēc jāēd. Šodien pat tāpēc ēdu vistas fileju, ko tik sen nebiju likusi mutē. No gaļas vispār biju atteikusies, bet laikam nedrīkst.
Vakar gribējās ko saldu, piemēram, kādu cepumu. Bet nedrīkst. Jo es nemāku ēst. Ar vienu nekad nepietiek. Vienam seko vēl viens, tad otrs, tad puspaka un pēc tam visa paka. Un tad sveiciens podam un asarainas acis. Tāpēc labāk nē, nē, nē. Smagi, bet jānoturas. Tikai tā es šo cīņu varu izcīnīt. - 12 hšššhššš
- 4/5/08 01:01 am
-
same to me. :(
sveika, cīņu biedrene... - Reply
- 4/5/08 10:50 am
-
stulbums kaut kāds, ne? :(
un kā vārdā.. - Reply
- 4/5/08 04:57 pm
-
pieci drausmīgi gadi.
un es arī nezinu, kā vārdā.
pārāk stipri ienīdu sevi par to, ka neesmu tāda, kā vajag. patiesībā tikai viena cilvēka dēļ, kuram mani nevajadzēja. tā nu es 16 gadu vecumā sāku sevi par to sodīt. - Reply
- 4/6/08 12:26 am
-
Nu jau vairāk kā divi gadi. Galējības, riebums, žēlums pret sevi. Bezspēcība, kura ik pa laikam mijusies ar spēcīgu motivāciju. Bet atkal un atkal krītu. Izķepurojos uz brīdi un, kad liekas, ka nu viss būs garām, tā atkal lejā.
- Reply
- 4/6/08 01:12 am
-
līdz riebumam pazīstami. :(
- Reply
- 4/6/08 01:31 am
-
man sāk šķist, ka patiesībā tādu kā mēs ir ļoti daudz.. un tas ir skumji :(
- Reply
- 4/6/08 02:01 am
-
bet man liekas, ka pa lielai daļai tas ir kultivēšanas nopelns.
tagad par to tik daudz runā, ka daudzām liekas - o! beidzot veids, kā var ēst visu pēc sirds patikas un nepalikt resnai! un tad sākas...
man tak simtu gadu nekas tāds nebūtu prātā nācis, ja vien nebūtu par to kaut ko iepriekš dzirdējusi! tikai toreiz arī man liekā svara nebija, bet tas vairāk bija kā tāds izmisuma kliedziens, ka man sāp. - Reply
- 4/6/08 02:06 am
-
mjā, reizēm šķiet, ka tas tāds kā mūsdienu stiliņš.
es arī toreiz gribēju pamēģināt- kā tas būtu. nu pamēģināju. iedevu mazo pirkstiņu, paņēma visu roku un pat vairāk. - Reply
- 4/6/08 02:15 am
-
nu re.
un tagad uz katra stūra runā - anoreksija, bulīmija, anoreksija, bulīmija... ieslēdz tv, atšķir žurnālu - tur tas pats. un meitenes jau sāk justies nenormālas par to, ka viņas ir normālas.
iedod mazo pirkstiņu un - aiziet... atvarā. - Reply
- 4/6/08 02:20 am
-
esmu pat lasījusi forumos padsmitnieču jautājumus par to, kā labāk vemt, kādus caurejas līdzekļus lietot... come on! prātiņ nāc mājās!
- Reply
- 4/6/08 02:28 am
-
WTF???
nopietni?!
kaut gan - jā, es arī pirms kāda laiciņa tepat cibā uzdūros kaut kādas meitenītes dienasgrāmatai, kura rakstīja, ka jau piekto dienu neko nav ēdusi, un komentāros vairākas citas lielījās, ka viņas jau bezmaz nedēļām nav neko mutē likušas.
slimi.
tik maziņas un jau slimas...
skumji. - Reply
- 4/6/08 10:58 am
-
jā, nopietni. es biju šokā. kur nu vēl tālāk.
tādā ziņā tas tiešām tāds stiliņš. tāpat kā emo kults. - Reply