- 3/30/08 03:29 pm
-
Turos jau 4to dienu un tas ir daudz. Taču ir otrs bet.
Jūtu, ka pirms nedēļas pirktais xs mētelītis paliek par lielu. Nu jā, manas galējības- vai nu ēdu daudz un no tā visa atbrīvojos, vai arī ēdu ļoti maz/praktiski neko. Bet pamazām es ceru, ka man izdosies atkal draudzēties ar ēdienu.
Šodien staigājot pa āru redzēju tik daudz ģimeņu ar maziem bērniņiem, kopīgas pastaigas, iepirkšanās, pīlīšu barošana.. es arī to visu gribēšu. Tāpēc man jāēd normāli, veselīgi un bez nekādām vemšanām. Sports, aktivitātes, bet ne atbrīvošanās no ēdiena. Jau tā esmu sevi sačakarējusi, jo man atkal nav mēnešreižu, kas patiesībā ir svarīgs process sievietes organismā. It kā dzeru vitamīnus, bet nekā. Mazliet biedē. Tāpēc jāēd. Šodien pat tāpēc ēdu vistas fileju, ko tik sen nebiju likusi mutē. No gaļas vispār biju atteikusies, bet laikam nedrīkst.
Vakar gribējās ko saldu, piemēram, kādu cepumu. Bet nedrīkst. Jo es nemāku ēst. Ar vienu nekad nepietiek. Vienam seko vēl viens, tad otrs, tad puspaka un pēc tam visa paka. Un tad sveiciens podam un asarainas acis. Tāpēc labāk nē, nē, nē. Smagi, bet jānoturas. Tikai tā es šo cīņu varu izcīnīt.