| May. 28th, 2010 @ 04:03 pm (no subject) |
|---|
Zin, kā i? Man šobrīd nav ne vismazākās nojausmas, kas ar mani notiks tuvākajā laikā. T.i. - es kādreiz vienmēr iepriekš gatavojos dzīvei - domāju, ka tad es darīšu to un to, un vēlāk - to un to... Nē, nav jau tā, ka es tagad skraidītu apkārt un nesaprastu, kas notiek - tāpat iemanos norunāt tikšanās ar draudzenēm, strādāt, vēl kaut kādus pasākumus ieplānot, uzšmorēt sev vakariņas u.t.t. Tagad es kaut kā vienkārši dzīvoju - un neiespringstu. Mazliet neparasta šobrīd šķietu pati sev.
Vakar ar draudzeni runājām par dzīvi - un secinājām, ka tad, kad pateišām dzīvo tā, kā tev šķiet pareizi, tad ir vislabāk. Bet tas nemaz nav tik vienkārši - ik pa brīdim apstāties un sev pajautāt - vai es atkal nesāku drusku mānīties, vēl kaut ko darīt nevis tāpēc, ka tas ir ok man, bet tāpēc, ka to grib tikai sabiedrība vai es to daru tāpēc, ka savādāk es nebūšu laba kādam konkrētam cilvēkam.
Ai, vispār viss forši. Kakls arī vairs tik ļoti nesāp... :) Tikai darbu gan laikam paņemšu šovakar uz mājām, piereibušies tie cilvēki, kas vislaik nēsājas iekšā un ārā kabinetā - vienam vajag to, otram - to. Bet man vajag mieru. Jānopērk mana personīgā narkotika radošu darbu darīšanai - Red Bull.
Jauku jums piektdienu! :) Un ja kādam vēl rīt nav jāiet uz darbu, tad vispār - forši. :) |
