| Mar. 27th, 2013 @ 12:00 pm (no subject) |
|---|
| Es esmu ievērojusi, ka daudz vairāk es ievēroju nevis sacīto, bet gan veidu, kā tas tiek pateikts. Kad zvanu kādam, jau pirmajās sekundēs izveidojas priekšstats par otra cilvēka noskaņojumu. Vienkārša saruna ar mammuci, kurā viņai balss tonis ir tāds - vispār viss ir tīri ok, spēj ļoti nomierināt. Bet kad tuva cilvēka balsī ir jūtams, ka viņam ir negarastāvoklis, tas, protams, satrauc. Vēl vairāk tas, protams, ir izteikts tādu cilvēku vidū, kuri daudz ko nepasaka. Un vienīgais veids, kā vispār saprast, kas notiek cilvēkam galvā, ir klausīties viņa balss toni un vērot slepenās pazīmes, kas liecina, ka kaut kas nav tā. |
