Nov. 12th, 2012 @ 12:06 pm (no subject)
Tags:

Bet brīvdienās es sapņos redzēju visai kolorītu sapni.

Viņš bija ļoti garš un ļoti vājš ebreju izcelsmes vīrietis ar nolemtu sejas izteiksmi, kuram nepārtraukti sekoja divi nepielūdzama izskata un samērā labi paēduši tēvaiņi - viņa kreditori, tērpušies labos mēteļos un ar hūtēm galvā. Viņš kāpa augšup pa Jūgendslita nama kāpnēm, salīcis stiepdams uz muguras milzīgu maisu, kurā atradās lietas, ko viņš savulaik bija aizdevis citiem cilvēkiem, bet kuras tagad - vajadzības spiests - atprasīja. Viņam mugurā bija dzeltena, īsa vējjaka, rokas nervozi žņaudzīja maisa galu, savukārt pats maiss izskatījās tā, it kā pasaulē gravitācija būtu nevis uz zemes centru, bet gan kaut kur uz sāniem. Un pēc maisā atrodošos priekšmetu formas es sapratu, ka tajā atrodas galvenokārt grāmatas. Un tā nu viņi tur gāja - nervozais, vājais vīrietis un viņam nopakaļ, neatpaliekot ne soli - būdīgie vīri labi pašūtos mēteļos.
About this Entry
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.