Feb. 16th, 2012 @ 12:04 pm (no subject)
Bet šorīt no rīta mani pamatīgi sabiedēja kaimiņiene. Atveru durvis, lai diegtu uz trolejbusu, bet tur priekšā - stāvs melnās drēbēs. Protams, vienīgais, uz ko es tādā mirklī biju spējīga, bija izdvest nebalsī - ēēē, uz ko - no manas parādīšanās un pārbiedētās balss sabijusies kaimiņiene arī satrūkās un arī izdvesa kaut kādas skaņas. Pēc tam jau sasmējāmies, sasveicinājāmies un es skrēju uz darbu.
Vispār mūsu kāpņu telpā mūsu stāvā trīs dzīvokļos no četriem dzīvo latvieši. Bet no rītiem nebiju viņus satikusi - lai gan dzīvoju šeit jau teju desmit gadus.
About this Entry