Storijs tāds. No rīta man tētis ar mammu uzdāvināja piecus latus (tajā laikā tā bija liela nauda), lai es sev nopērku dāvanu. Mēs ar mammu sākumā no rīta aizbraucām uz vietējo pilsētu - uz baznīcu, lai dabūtu svētību nākošajam gadam. Bet ikdienas dievkalpojums nenotika, jo mācītājs bija kaut kur aizbraucis. Tad es gribēju sev nopirkt cepuri, bet cepuru nodaļā bija inventarizācija, tad mamma izdomāja, ka varētu pasūtināt man noadīt jaciņu. Bet adītavā vasarās pasūtījumus nepieņēma. Tad mēs nopirkām kliņģeri un es iegāju nofočēties priekš skolas bildēm un vienu lielu bildi - sev par atmiņu. Tā lielā bilde fotogrāfam nesanāca. Pēc tam mēs aizbraucām mājās un pie pašas mājas saplīsa maisiņš, kurā mēs bijām ielikušas to kliņģeri un tas nokrita zemē (tad kliņģerus netina vēl visādos celofānos.
Un vakarā, kad es vizinājos ar velosipēdu, man uzklupa kaimiņu suns, tā ka es novēlos zemē un uzdauzīju zilumu. Tā kaut kā.