Mar. 25th, 2011 @ 09:10 am (no subject)

Vakar manā dzīvoklī bija visa mana famīlija. Sākumā tikai vecāki, bet vēlāk arī brāļi. Sanāca divas reizes taisīt ēst, jo zupa (parodija par soļanku), sanāca tik garšīga, ka es, pieradusi skaļi teikt tās lietas, kuras man liekas labas, pat aizmirsu, ka pati vien esmu to vārījusi, un uzslavēju, savukārt brāļi pie tās nemaz netika - viss jau bija apēsts. Bet nu rīsi ar dārzeņiem arī sanāca baigi ok.
Vispār es esmu baigi slinkā uz ēst gatavošanu. Es apbrīnoju tos cibiņus, kuriem ir pacietība stundām stāvēt pie plīts, meistarot tik sarežģītus un izsmalcinātus ēdienus, ka es pat to nosaukumus nevaru izrunāt... Es gan tāda neesmu, man pacietība piemīt citās lietās - ilgos, ķēpīgos, precīzos darbos, bet ēdienu gatavošanā - nu, nē...
Lai ikdienā nevajadzētu ilgi ķēpāties ar ēst gatavošanu, es taču pat burkānus mēdzu iepriekš jau notīrīt, sagriezt un sasaldēt, lai vēlāk - kad uz ātru roku vajag kaut ko pagatavot, tas viss būtu ātrāk.
About this Entry
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.