missalise

Kkur lasīju, ka ziemu visgrūtāk pacieš sangviniķi, jo tur kkādas saistības ar simbolisku visa nomiršanu, dzīvības, kustības, ajutrības apstāšanos. Norobežošanos sevī.
Jāatzīst, ka man arī ziema ne visai. Liekas, ka lietas neiet uz priekšu, trūskt enerģijas no tās tumsas, plus vēl ikdienišķa salšana neskatoties uz to, cik džemperi vai zeķes mugurā. Vienīgi oponē fakti, ka skats skaists - tāds tīrs gaišums pār netīro Rīgu, koku stiegriem, baznīcu torņiem un aizdomīgiem darījumiem starp neliešiem.

(Reply)