| May. 20th, 2010 @ 10:19 pm (no subject) |
|---|
Papīra dienasgrāmatām ir ierobežojumi - lapu skaits konkrētā kladē. Man tādas ir 11. Pēdējā jau arī sāk tuvoties beigām. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā Missalise sāks iegriezties Rīgas grāmatveikalos un novedīs līdz izmisumam pārdevējas, taujājot pēc glītām līniju kladēm glītos cietos vākos - vislabāk, ar grāmatzīmi. Jā, manas dienasgrāmatu klades ir viena no tām lietām, kurās es esmu briesmīgi izvēlīga. Ja nekā prātīga nav, tad labāk es mazliet ilgāk pagaidu... Līdz sagaidu to, kas tiešām atbilst manām vēlmēm un prasībām. Un tā tas ir ar pilnīgi visām manā dzīvē svarīgajām lietām. Jo par tām man ir skaidrs - ko tieši man vajag un ko tieši es gribu. Tad ir otra kategorija - lietas, kas nav īpaši svarīgas - tāpēc es tām īpaši nepievēršu uzmanību. Nevaru uzreiz atcerēties piemēru, bet tas ir tāpēc, ka es šīm lietām patiešām īpaši nepievēršu uzmanību. :D Ja sašķiro lietas svarīgajās un tādās, kuras nav tik svarīgas, tad ir vieglāk pieņemt lēmumus.
Bet visvairāk man nepatīk (bet nu visiem vajag) neskaidrības un pārdomu periodi, kad kārtējo reizi jāpārdomā sava dzīve un jāizdomā, ko tieši gribi. Ja zini, ko gribi, tad zini ja ne ceļu, tad vismaz virzienu, uz kuru pusi jāiet. Un ceļš ar laiku parasti atrodas. Man tā parasti ir. |
